Icing sugar's

9:01pm: hairs
nu ko,tiem,kurus interesē - tiku pie jaunas parūkas (liels paldies, murse .)
 ( ... tālāk ... )

9:03am: Tonight I'll Dream A Girl Called Home
And Wake Up In Tears
All On My Own....

9:35pm: a strange day
cik savādi mēdz būt ar cilvēkiem.... paiet dienas,nedēļas,mēneši,gadi.. Tu saplūsti ar vienu ideālu,ar vienu tēlu un,lai cik ilgs laiks paietu,tas atgriežas pie Tevis.

tik savādi mēdz notikt,ziemas vidū parādās pavasaris un vasarā Tu iesalsti rītdienas saullēktā..

cik savādi,es gribētu,lai trauslums starp telpām pārstāj izkropļot mūsu attēlus

savādi,ka vairs..negribas.tikai tā - debesu krāsa lai parādās Tavās acīs un atstaro sajūtas

ietin krītiņus dzejā,kas uzrakstīta uz papīra un iesviesta vēstuļkastītē,kuru vairs neviens neiztukšo.

dūmu vēsums pirkstgalos,kā tintes pildspalvas pesimisms balansējot uz banalitātes līnijas nošu lapā.un nemaz nav savādi.

atbalss,atbalss...

7:50pm: mākoņi,lietus smarža,sastingums
Šodienas lietus dažās bildēs.....
( ... tālāk ... )

4:57pm: Poll #7630 glases
Open to: All, results viewable to: All

" rozā brilles " jūsu skatījumā

10:11am: mazliet nemiers,jābrauc šodien uz kāzām.dīvainā kārtā mazliet pat negribas....kāzas ir un būs mazliet savāda padarīšana.


Ar atgriešanos Latvijā, murse ! .)

3:33pm: redeemer rīkotais pasākums ar tēju,svecēm,cilvēkiem un vārdiem.filosofiskas vārdu spēles un elegants prāta aptumsums. diezgan īpatnējas,lai neteiktu,ka dīvainas asociācijas. elektrības iztrūkums nakts vidū un miega uzvara pār mani pirms sešiem no rīta. psiholoģiska improvizācija.

2:18pm: Poll #7610 dziesma
Open to: All, results viewable to: All

Jūsuprāt labākā/piemērotākā/skaistākā dziesma šai vasarai

1:07pm: aizlido čības @ Depo
Nezinu,ar ko sākt....ieradāmies [ar electical ] Depo ap 22:30 kad pirmā grupa jau labu laiciņu bij spēlējusi,bet pat pa to mazo brīdi dziesma paspēja izsist arī dažas emocijas.puiši mazliet taisīja šovu - ņēmās un kustējās kā zem kādām narkotiskajām vielām.vēlāk sanāca iepazīties ar puisi no grupas [tāda molko izskata jaunekli] kurš spēlēja uz makintoša.vienmēr ir interesanti parunāt ar cilvēkiem no Anglijas. otrā,latviešu grupa man šķiet bija ļoti laba,cepuri nost,īpaši taustiņnieka priekšā.drūmi sāpīga mūzika,tāds emociju vilnis....ideāli.beigās viņi nospēlēja kaveru Depeche mode "Enjoy the silence" un Radiohead dziesmai,kuras nosaukumu neatceros [lai piedod visi fani].vakar man bija daudz ko teikt par tām grupām,bet šobrīd ir palikusi tikai sajūta,nekā no tehniskas dabas jautājumiem..... pēdējā grupa pirms Baušķinieka,arī no Anglijas.puiši teica,ka centās dot vēstījumu par kara netaisnībām un tamlīdzīgi,nebij jau slikti,varēja paārdīties,pavilka uz tādu smago roku,bet Depo,man šķiet,nebija piemērota vieta šāda veida grupai.telpa par mazu un ģitāras skaņas sablīvējums tik ciešs,gaiss pilns ar vibrācijām,vokālu dzirdēt gandrīz nebija iespējams.ģitārists izleca pie skatītājiem,kas bija neredzēts gadījums šajā iestādījumā.vēlāk parunājām ar ģitāristu un vokālu.ir patīkami runāt ar ārzemju grupām,kas nav "pārāk smalkas" un spēj kontaktēties ar klausītājiem arī pēc koncerta. un beigās ilgi gaidītais Baušķinieks,ap vieniem naktī.ja godīgi,ļoti cerēju,ka skanēs arī kaut kas no Dzeltenajiem Pastniekiem,nevis tikai no solodarbības,bet šī sajūta pagāja ar laiku,jo pats tēls,balss un skanējums,ar visu savu īpatnējo šarmu apbūra līdz pašām beigām.jocīgi jau bija skatīties kā Baušķinieks bez basģitāras stāvēja uz skatuves,brīžam nespējot saprast,kur likt rokas,bet tas noteikti nebojāja viņa skatuves tēlu,kas bija tik teatrāli vienkāršs un nesamāksloti atvērts.man šķiet,ka viņš vienā mirklī paņēma visu skatītāju uzmanību ar dziesmām un starpdziesmu tekstiem.man likās,ka esmu pie sirreāla virsaiša,jo viss,kas no viņa izskanēja bija tik pilns ar noskaņām,sajūtām un vienkāršu ārprātu.... varu teikt,ka šie tiešām ir gandrīz vienīgie latviešu mūzikas mākslinieki,kas mani piesaista Tik ļoti. no mūziķiem visvairāk manu cieņu kārtējo reizi ieguva taustiņnieks,jo liela daļa skanējuma tieši pateicoties viņam ir tik īpatna.protams,pats mr. Baušķinieks ar savu miniatūro sintezatoru bija neaizstājams. beigās mazliet dzirksteli piešķīra dziesma "Ilzīte - milzīte". nostaļģiska sajūta,visu koncerta laiku... bija arī kāda meitene,kas dažās dziesmās dziedāja ar Baušķinieku,bet jāsaka,Edītes Baušķinieces balss man patīk daudz labāk... atpakaļ mājup basām kājām caur naksnīgo,mazliet apjaušamas rītausmas pilno vecrīgu.miegains skats pulkstenī. 3:15 no rīta....

5:52pm: Mazgāju kaķi
Lūk bildes [jā jā,izskatās nelaimīgs]
( ... tālāk ... )

2:51pm: Asinsnodošana donoru centrā ir jauks pasākums

10:54am: sanāca smiekli
Tātad šorīt atveru draugus un tur,paramm,kārtējais fufelis.nu protams,pēc tik stabila ārzemju vīrieša uzrunas,uzreiz gribējās skriet un krāsot zaļus matus
( ... tālāk ... )

10:04am: If only I could fill my heart with love
Rīts vienam cilvēkam.
Garām aizlido cigarešu dūmi,tumbām cauri skan Closedown
caurvējš izrāvis maisiņu no palodzes miera un nu tas aiz loga manevrē;durvis aizcērtas un kaltušo rožu lapas sabirst uz kailajiem dēļiem.

useless feelings,and I loose myself.

12:07am: colours that flicker in water....
saver man krelles no vakardienas pērlēm
pārlec pār atmiņu nožogojumu un nozodz mani
apmāni mani ar austrumu saldumu smaržu
saplēs manas vēstules pie viļņu atstātajām līnijām smiltīs.


aizmiedz manās rokās
kā saldsērīga sapņa zvaigžņotajā segā

negaiss ar miglu
tango pie mūsu loga

12:06pm: 2.jūlijs
garumgarās pastaigas,izmeklēts gājiens uz A.Korbīna izstādi - fotogrāfa sapņu piepildījums - redzēt tik daudz slavenu cilvēku/izteiksmīgu/noskaņu pilnu bilžu galreiju.telpas klusums un čuksti kopā ar bilžu radītām sajūtām vēl ilgi atbalsojās kaut kur iekšā.

tālāk fotosesijas sākums vecrīgā,ar daudzām filmiņām un simtiem kadru,turpinoties liftā,viesnīcā,uz tilta,ielas malā un kaķi dzīvoklī.... daudz cilvēku,seju,kustību,kādas kāzas,ziepjburbuļi ar cigarešu dūmiem un leciens....

vakara noslēgumā anime pasākums uz pseidokuģa "noass".īpaši izteiksmīgā anime "1001 nakts pasakas" - bez vārdiem un noteiktām darbībām,psihodēlisks krāsu sajaukums un ļoti māksliniecisks izpildījums.

gājiens mājup pusvienos naktī pār apgaismoto tiltu,caur vecrīgas ļaužu pūļiem,pār klusām un pamestām ielām,uz augšu,pa daudzajiem pakāpieniem,līdz beidzot manā priekšā ir durvis.

10:58pm: šovakar tumšās debesis saplūst ar zemi.horizonts ir tepat,atliek izstiept rokas

12:56pm: however far away
Everyday is like Sunday
Everyday is silent and grey

slapjās smiltis pie Tavām kājām jaucas ar nokritušajām zvaigznēm,lietus ir pārvērties gaisā Tev apkārt un to ieelpojot Tu raudi,tikai tādēļ,ka šodien esi viens.vienīgais,kurš ir pats par sevi.
vēl pēdējā līnija smiltīs un Tu esi aizmirsis savu vārdu.

mati,kas smaržo pēc rudens vētras,aizsedz mākoņus,kas nokrituši ceļos un kaisa pār Tevi dzejas pantus angļu valodā.debesis ir tukšas,putni ir aizbēguši un saule ir aizskalota,kā blāvas krāsas atspulgs uz papīra.

lietus lāses klusi nolīst gar vaigiem,bet vairs nešķiet,ka kāds raudātu Tavā vietā...

kāds klauvē pie durvīm,jo zvana sen vairs nav,bet Tu neej atvērt,jo skatiens ir piekalts vietai,kur debesis un... aizver acis.
..domas noslīkst lietū un rokas,izstieptas tver katru lāsi,cerot,ka izdosies...

11:54am: izstāde
un,protams,šodien nav miera.gribu uz Antona Korbīna izstādi [ja kāds ir bijis,labāk nestāstiet vai jums tā patika,vai nē].Samērā interesanti būtu redzēt pēc kārtas gan dzīvo [kā U2,David Bowie,Depeche Mode,Johnny Depp un vēl citu] bildes vienuviet ar mirušo mākslinieku,aktieru un mūziķu [kā Joy Division] attēlus.tātad,ja kāds vēlas pievienoties,domāju sestdien,2.jūlijā doties uz turieni [izstāde ir līdz 3.jūlijam],tad varētu sarunāt savākšanos pirms.

10:14am: whatever makes me happy
mānīgi... viegls uzsitiens uz "history" un Tev jau paveras iespēja pašķirstīt savas pagātnes domas.hey you,yes you,es jau esmu 2003.gada jūlijā.gandrīz divi gadi.over and over again,ieraudzīt,kādas lietas un ilūzijas sagādā smaidu,mazu atkāpi.un tad vēl šie cilvēki.... toreiz,šķiet tas bija viss.bija,protams.

nakts pie jūras,kanēļa košļenes,mākslas skola,smiltis zandalēs,cilvēcīgas skumjas,matērijas,viegli apraksti par kaimiņiem,mūzikas neierobežotais fascinējums,daļa dzejojumu,pūlis un ideoloģija,parka zāle uz kuras nedrīkstēja sēdēt,mirklīgi atmiņu uzplaiksnījumi kuri jaucās ar atmosfēras plašumu,savādas priekšnojautas,and I'm amused to death,cilvēki,kas lai izpastu savas jūtas izmanto teātri,atkal mazliet skumju,kaitinošas priekšnojautas,disintegration,salīšana pie eksplanādes,bezrobežu diena,I'm deranged,mirklis,kuru nekad....

tālāk pat nav jālasa ieraksti,atmiņu sajūtas saplūst un Tu acu priekšā redzi,ka....
memory's not life

upd. atmiņu smalkums pēc brīža pazūd un Tu saproti,ka tas viss ir vienkārši fufelis

12:25am: out of this world

1:07pm: Ejot,skrienot,lidojot,braucot garām visam,elpa aizraujas šīs dzīves priekšā... fotografējot mākoņus pazūd to enerģija un iespaidīgums,redzot tos savām acīm var apjaust,cik lieli tie izskatās salīdzinot ar apakšā esošajām mājām un cik tālu tie atrodas no rokas stiepiena...bet bildē tie kļūst plakani,zūd dimensija....

cilvēkiem būtu jātirgojas nevis ar grāmatām,bet gan ar savu prātu.uzrakstītas idejas kļūst plakanas kā mākoņi bildēs,tām zūd tā plašuma un ideālisma pieskaņa,kas ir mūsu prātos. cilvēkiem būtu jāpārdod savas acis lai citi redzētu to,ko redz viņš pats,cilvēkiem būtu jāatdod sava sirds,lai citi justu to,ko jūt viņš,savas dzīves priekšā,bet tad,oh god,mēs izzustu

9:29am: otradiena,21.jūnijs
Vakara saule vēl bija mazliet manāma,kad izkāpām no autobusa.Ceļš šoreiz bij līkumots,gar pasaku mājām un suņiem,kas tramīgi rej savās sētās.Jūra kaa vienmēr cēli elpoja smilšu un gliemežvāku valstībā.Pie guļammaisa dega trīs sveces,papīra lapa uz kuras gulēja pildspalva un pieci metamie kauliņi viegli pakļāvās vēja rokas aušīgajiem pieskārieniem.smiltis kā apledojušas,pēdas mazliet sala,bet tā man ir vienmēr.viņa skatiens klejoja kaut kur,kur satiekas jūra un debesis un balss maigi tīksminājās par mākoņiem.pēc kā tie katru reizi izskatās?

telts pretī jūrai varētu šķist mazliet nepieklājīgi,bet.... naktī bij jūtams kā vasaras skarbais aukstums pie jūras ietin mūs.tālumā vēl sadzirdamas dažu cilvēku vientuļās balsis,kas nolēmuši izrauties no parastās dienas,draiskojoties pa viļņiem naktī,vēl nedaudz jūras čukstu,škiet jūra ir apņēmusi visu telti,priekšā,blakus un aiz muguras.reizēm nevar saprast,tā runā,jeb tā ir tikai mana ilūzija.... un tad jau es pazūdu mazliet aukstajā miegā....

septiņos rīts ar siltumu apņem mūs un vējš acu priekšā virpina jūras šķipsnas.kāds naktī paņēmis sev līdz vienu no svečturiem,bet lai....un jūra atvadoties cēli satinās savā kleitā.šis mirklis ir mūžības vērts,bet,vai mūžība šī mirkļa cienīga?

9:33pm: mājas ierakstu studija
lūk,to man vajadzētu!
sēdēju vairākas stundas spēlējot klavieres un ģitāru,droši vien kaimiņiem jau sen apnicis.
mēģināju ierakstīt pāris sacerētos darbus,īpaši ierakstīšanas vērta man šķiet šūpuļdziesmu klavierēm,bez balss,mazliet austrumnieciski,mazliet skumji... bet mikrafona un apkārtējo klusuma-skaņu rezultātā protams ieraksts ir mazliet traģiska atbalss tam,kā būtu jāskan.izklausās pēc vatē ietītas un stikla trauciņā ieliktas mūzikas lādītes.

8:26pm: Kā sauc to cilvēku,kas bija,bet nekad vairs nebūs tavs labākais draugs.kā sauc to cilvēku,kuram Tu esi nosolījies nekad neko neteikt,bet domās pasaki tam visas savas sajūtas un sāpes.kā sauc to sajūtu,kad spīts liek dzīties uz priekšu,bet...

10:26am: kardiogramma vārdos
simbols.kā zīmējums vai vārds.tev ir viens vārds un viena līnija lai attēlotu dzīvi
show me,show me,show me

11:38am: Foto stāsts Liepāja
Ilgi pūlējos lai uzrakstītu stāstu gan par melnbalto sienu,gan ziedošajām puķēm un sirmo taureni,kurš ievēlies zālē stāstīja cik vecs un nevarīgs viņš ir,bet par spīti tam uzrāpās uz manas kedas,kā arī par brāli un māsu,kas lēkājot spēļlaukumā tika iekadrēti lidojumā.nu,protams,inbox to visu pārvērš mazā rozā kvadrātiņā ar firmas nosaukumu,nu,tad nāksies vien jums pašiem ar savu fantāziju iztikt,un te nu lūk ir manis fočētās bildes - http://foto.inbox.lv/blaflauaa/Liepaajstyle

ak jā atpajaļceļā Liepāja - Rīga,mēģināju gulēt,par spīti Lielajam Onkolim,kurš līdz ar savu Milzīgo somu brīžam krita manā krēslā,tātad,atkrīt briesmīgi gara stāsta lasīšana par ceļā redzēto,)

6:24pm: Rīga - Liepāja
you're my favourite work of art..

10:30 - atklāju veidu kā pacelt krēsla atzveltni.Blakus sēdošais vīrietis miegā piebaksta ar elkoni - laikam sapnis tik interesants,ka man būtu jāpievēršas viņam.Saule mānīga,brīžam šķiet,ka lietus apēdīs autobusu,bet tomēr...

Kāds traki saaukstējies vīrelis,Dzelteno pastnieku pavadījumā klusi mēģina slepus izšņaukt degunu,tas protams neizdodas.Mazā meitene,ar pievilcīgajām bizēm skandina kādu dziesmiņu,kamēr māte jau desmitajā brauciena minūtē bija aizmigusi.
Caurums mākoņu vidū zem kura kā ūdens - debesis,paņem trepes un nāc.Deja vous un es īsti nezinu,kur ir skrundas pietura.

Mazliet traģiskais ceļa segums brīžam apgrūtināja disku atskaņotāja darbību,sākumā īsti nevarēja saprast - kādēļ pa vidu Six different ways [the Cure] pēkšņi ieskanējās Iggy pop balss.

Kāds mazliet iereibis vīrietis ar vienu no sviestainākajiem matu griezumiem,ko man nācies redzēt,ik pēc kādas pusstundas izlūdzās šoferim iespēju izskriet pačurāt.trešajā reizē šoferim noriebās un viņš turpināja ceļu bez iepriekšminētā vīrieša,vai varbūt šī vienkārši bija vīrieša pietura..?

Nedienas ar ceļa segumu turpinās - rokraksts sāk līdzināties kardiogrammai.Skrunda - 65km,Liepāja - 167 Close to me

Zeltīts auskars skūta vīrieša kreisajā ausī [nezinu,vai auss bija skūta].Blakus viņam sēdošā vīrieša ausī tāds pats.būs sametuši komplektam un tad katrs vienu paņēmuši,tikai diez,vai dūra arī vienā un tai pat dienā?

11:50 - atklājās,ka mazajai meitenei trūkst viena zoba - priekšā ,)

Zāle kļūst zaļāka un debesis zilākas,diez,vai būšu nonākusi vecajos labajos laikos?
Saldus ir smalka vieta - par tualetes apmeklējumu izsniedz biļeti - ar tādu pat uzrakstu.diez,vai jāsaglabā līdz apmeklējuma beigām [ja nu atnāk kontrole]

Biļeti?Kādu biļeti?autobusa?pirmo reizi redzu tālo braucienu autobusā kontroli - sasodīts,vai maz es zinu kur to ieliku..nu ko,vai atruna "man ir daudz kabatu un slikta atmiņa" derēs?

Friday I'm in love - Šoferis laipni pagaidīja kamēr iztipinu no autobusa un neivēra,piemēram,manu kāju.dīvainā veidā pat izkāpu pareizajā pieturā.

Liepāja? - heheee ,)

7:56pm: The Crüxshadows - klausāmi?

8:42pm: dzirdēt sevi pa radio ir smieklīgi.

3:45pm: ir labi,kad beidzot saproti,ko no savas dzīves nevēlētos pazaudēt.
bet ko darīt,ja nemāk noturēt?

8:39am: pēdējā laikā redzu savādus sapņus.tie viens otru papildina,bet ne tieši kā turpinājums viens otram pēc "bildes" un "vārdiem" bet pēc sajūtas un iznākuma... katrs sapnis beidzas uz jautājuma zīmes un nākamajā notiek turpinājums,kas dod atbildi,uzdodot jaunu jautājumu.
zemapziņa..es pat nezinu,atstāt to tā un gaidīt,līdz sapņi pazūd paši no sevis?pa dienu cilvēks sev var teikt daudz ko,bet naktī..cilvēka izjūtas saasinās,notikumi,sapņi,viss sajaucas uz veido citu realitāti.es neteiktu,ka tā gribētu,bet tur es neko nevaru mainīt.atliek tikai izlemt - padodties sapņu kārdinājumam?

11:17pm: Electical dzimšā
ak jā.... es gribēju rakstīt par zoo dārzu,mmmhm.

svētdiena bij miegaina un karsta,saņēmu īsziņu par tikšanos tramvaja pieturā ar nezināmu turpinājumu.tramvajs kā jau tramvajs - ar konduktori un vadītāju un pasažieriem,tikai šoreiz puscēļā uz zoo vadītāja mazliet nīgrā balsī paziņoja,ka tramvajs esot bojāts un mums jākāpj ārā un jāgaida nākamais [jauki,tā nu gan ir viesmīlība]

pie zū ieejas lidinājās bariņš hēlija balonu un cilvēki stāvēja garā rindā lai pavadītu sasodīti patīkamu un mietpilsonisku dienu.nu ko,labdien dzīvnieki,nāku uz jums skatīties.
dīvainā kārtā šoreiz flamingo ūdens nebij rozīgi oranžīgs un kamieļi nespļaudījās un ziloņi vēl aizvien nebija tikuši pie mājas.bet vispār tur bij patīkami,divarpus stundu garš klaiņojums starp brīvību aizmirsušiem zvēriem.un es paglaudīju poniju,heh!

ieejot tropu mājā es iedomājos,ka šī nu ir vieta,kur uzņemt Nestea reklāmu par Antonio un viņa lielkrūšu draudzeni,kurai jāpiesedzās,bet pat lielais karstums neizbojāja 70gadīgā [vai cik nu tur,aptuveni pensijas vecuma] krokodīla šarmanto un nekustīgo gulēšanu starp daudzajām monētām [lai arī,uzraksts stingri ziņoja - monētas nemest,apdraud dzīvniekus,lai gan... šķita,ka tas krokodīls pat nespētu piepūlēties un pārvarēt slinkumu lai uztrauktos par kaut kādiem santīmiem,kas bija samesti viņa mājvietā un uz viņa muguras].

nu,protams,cilvēku dīvainās tieksmes fotogrāfēt visu - sākot no sētas stabiem un aitām [o,jā,aitas ir tāds retums! =) ] līdz pat lamām ar piebāztajiem vaigiem un gulbjiem,pie kuru nožogojuma stāvēja kādas 5 alus pudeles [romantika,right],bet kas zin,ko es darītu,ja man pie rokas būtu kamera.

tomēr vislielāko sajūsmu arī šajā apmeklējumā man izraisīja [taraaa,zīmīga pauze un svinīgs klusums] surikati! [ilgi gan nespēju atcerēties nosaukumu,bet tad izmantojot asociāciju palīdzību,kur šoreiz palīdzēja vārds "surogāts",šī mazā dīvaiņa nosakumu beidzot izdevās atcerēties] protams,vilki man ir mūžīgi bijuši kā senas čigāniskas romances tēli,nenoliedzami,lapsas tai skaitā - glīti un eleganti.

atpakaļceļš ar cukurvati un lipīgiem pirkstiem.mhm,jauka dzimšansdiena,nudien.
ā,un vēl,vienmēr esmu domājusi,kādēļ tos citrusaugļus sauc par laimiem,piemēram,dzerot minerālūdeni ar laima garšu,vai man jākļūst laimīgai?jeb tas ir atvasināts no tās kukaiņslimības?jeb no laimas vaikules?

10:27pm: Tā,pēdējo reizi biju te sen,jeb,virtuālā ikdiena mainās ik pēc katra pousta,tā kā,izlasot,ka stafetes kociņš ir iemests man [no darkness puses],mēģināju saprast,kas tieši jāraksta [it kā jau neesot grūti]

kop. mūz. failu apjoms apmēram - šobrīd kompis ir miris.rip.
pēdējais iegādātais CD bija - hm... pēdējais no mūzikas veikala ko saņēmu bija disks uz dzimšā - Keane - Hopes and fears [smagais metāls =)] pati gan [nokaunēties,vai?] dodu priekšroku rare un veikala plauktos neatrodamām mūzikām,[vai arī esmu par skopu ]
šobrīd skan - krēsla čīkstoņa;
piecas klausītākās vai nozīmīgākās grupas/dziesmas:
1.The Cure
2.Pink Floyd
3.The Doors
4.Dead can dance
5.Terje Rypdal
dziesmas [pēdējālaika klausītākās]
1.Dressing up/close to me [cure]
2.Us and them [P.F.]
3.When the music's over [doors]
4.koncerts [dcd]
5.Blue [terje rypdal]

alfabēta secībā - nākamais electical

9:57pm: nu tā
tagad es ņemos kā maza meitene - jā,lūk!
neaiztiec mani,es mūs rakstu!
vienmēr,tā klusi - pieklusināti,pat... skaitu stundas,sekundes,minūtes,visu visu to laiku,laiku kad cilvēks nav viens tikai ar savu pasauli un fantāziju.kā tas ir,kad divas blakuspastāvošas matērijas ir kopā.it kā cilvēks ikdienā ir pats par sevi - būtne,ar vēlmēm,kaprīzēm,mūzikas molekulām apkārt,ar savu auru,krāsām un pasaules izziņas spējām BET tad,kad pienāk brīdis un ir apjausma - es neesmu tikai ar savām domām,ir blakus idejas,pieskārieni,kas ir iespraukušās manā prātā un ikdienā un ir tā,ka acīs ir tas noslēpumainais spīdums,un viss it kā ir mazliet savijies,ne jau pavisam...mēs turpinam eksistēt kā divi dabas elementi,bet... ir tā mazā atkarības sa-jū-ta. pat ne maza...un tad šķiet - jā,šis ir moments,kad tālākais laiks skries pats,to nevajadzēs skaitīt vai mudināt,tas būs... reizē ar Mums.
nu ko,pusgads,esi bijis diezgan krāsains,mirdzošs,satraukumpilns,emociju melodiju saviļņots un kaislīgs.
un es nemāku to visu uzrakstīt... šodien.

11:24pm: Nesavienojamas paralēles,kurās aizlido putni
humoristiskais blefs

Pienāca tā diena
Kad mūs šķīra tikai siena
Caur tapetēm vīdēja smaids
glītas lūpas un apspiests vārds

es paņēmu Tavu ēnu
un uzsāku deju lēnu
caur sienu vēl neausa rīti
bet ķermeņi bij kopā vīti

ar sāpēm es atkal pamostos
un no tapetēm atvados
ir zudis Tavs tēls
un man jāiet - jau vēls....

9:38pm: Krītiņu sezona ir atklāta

6:38pm: ir labi būt mājās,kur kaķis sēž pie monitora un vienu aci samiedzis izliekas pavisam nevērīgs,lai arī ir mazliet pacēlis labo ķepiņu,lai uzbruktu taustiņiem.

ir labi būt mājās pēc dažām slimnīcā pavadītām dienām,kur pirmā palātasbiedrene ir 73 gadus veca sieviete,kurai šķiet,ka mirušais vīrs reizēm vēlos vakaros piestaigā pakaļ,pēc viņas un ka mans dēls [kura man nav] droši vien ir pie vecmāmiņas.un otrā palātas biedrene,kura tiek sajaukta ar mani un mani radinieki saņem mazliet nepatiesu informāciju par manu agregātstāvokli.kā arī ārsts,kuram šķiet,ka es jau te esmu bijusi.[pat ārstiem mēdz būt deja vous.]

ir labi būt mājās,kur Tu esi pie manis un reizēm man palasi pasakas,spēlē kādu savu dziesmu,vai uzspēlē ar mani kādu sen aizmirstu spēli,un cauri tam visam var just kaislīgu pieķeršanos.

ir labi,kad mēs abi esam mājās.

8:09am: Rīts ar spilgtu sauli un vasaras zilajām debesīm,cik gan parasti tas skan.
no rīta pamostoties šķiet,ka esi prožektoru ierāmēts.
Jā,protams "skaisti.saulains laiks man ļoti patīk",Tu teiksi - un es padomājusi teikšu,ka nekādas vainas jau tur nav,man taču patīk vasara.

Cik patīkami,kad pa telpu izskan perfektas un nesabojātas ģitāras melodijas un cita nekā nav,ja vien nav arī Tevis.tikai es un melodija.Protams "Tev ir kaķis",to taču Tu teiksi - un es to nenoliegšu.tikai reizēm viņš mazliet izgaist no manām domām,kad tur iesēžas laimīga vēja smarža.

Starp citu,es arī biju uz "Konstantīnu",nu,ja tā padomā,bija smuki,pat patīkami [varat daudz nerunāt par to,kas jums nepatika,es tāpat neklausīšos,jo,cilvēks jau parasti kopumā dzird tikai sevi.un vēl dažus]
"Mēs bijām",Tu teiksi...es daudz nedomātu,to taču es tik labi atceros.nu protams,bez Tevis es neietu.vai nav smieklīgi kad kāds ieķeras elkonī un izlaiž skatu caur pirkstiem?

Paskat,cik gan daudz mīlestības cilvēkiem ir nepieciešams,lai tie kaut ko sasniegtu.
"Es taču Tevi mīlu", jā,liekas,to Tu teiktu.un zini,man šķiet,ka es arī.

12:13am: friday I'm in love
kas to būtu domājis,ka 22.aprīlis šogad pienāks šāds.

10:40pm: mazs stāstelis ar domu sajukumu
tātad jūs iedomājaties apgleznotu šķīvi ar līnijām un krāsainām figūrām,ar nenosakāmu salikumu gaismēnām.šķīvis uz kura var redzēt visu un neko,kā vien vēlies.man nav šīs bildes,bet reiz es to redzēju un nevaru vēl tagad aizmirst.domāju,ka jums ir gana laba iztēle šķīvjiem..fantāzija.sapņi... jūs tak esat?

- Tu domā,ka tas ir šķīvis?Izsmiekls!Tur nav ne miņas no šķīvja,pat ne no apgleznota.Lūk, tur mēs redzam burbuli.Ziepju,protams.No malas skatoties,liekas,nē,šķiet,ka iekšā esošais kuģis ir gatavs doties uz Bimini.Buras šķiet sastingušas,vai sasaldētas vai vismaz iestērķelētas.

Tu domā,ka spīd saule?Vai patiesi?Nē,tu apskaties,vai neredzi to mazo lietussardziņu?Nē?Nu nopietni, tur līst lietus,un tā, kas spīd,nav saule,tā ir gaisma no dzīvojamās istabas,tā iespīd tieši pudelē,kurā ir salikts kuģītis.Pudele,tieši tā,ne šķīvis,ne burbulis.Parasta pudele ar kuģīti.

Tu domā,ka tie ir jumti?Nē,nudien,man sāk likties,ka tu skaties pavisam uz citu pusi.Tu esi sapņotājs,mans dārgais draugs,tur savu mūžu nav bijuši naksnīgi romantiski un nostaļģiski šķībi jumti,tā lūk ir kanalizācijas lūka un tas ir akordeona spēlmanis.Lūk,cik piezemēti.Starp citu,neko vairāk par šo pūstoši melanholisko pirmo stāvu mēs nevarētu redzēt no mana kuģa kajītes apaļā iluminatora.Porams,es to sauktu par mazu laiveli ar jumtu virs galvas,bet tevis dēļ sauksim šo neapgaismoto romanci par kuģi.

Tu domā?Nē,nudien,šis mēnesis ir aptumšojis tavu prātu ar kaislībām.Šis nav nolūzis sudraba medaljons,pat ne puse no tā un tā sieviete,kuru tu saki esam pamanījis fotogrāfijā iekšā,stāvam pie kuģa ar jumta un ermoņiku reljefu uz tā,vienā rokā turam lietussargu un otrā - burbuļpūšamo,ir tīrais iluzionisma paraugs.Vai redzi,mazais muļķīt?O,nē,kā jau es teicu,šis Mēness,ne gluži kā mēnesis,bet kā Mēness, ir apbūris tavu saldkaislo nervu sistēmu,nekad neesmu teicis ko citu,kā vien to,ka šeit ir redzams šķīvis.Starp citu,tas pat nevarētu būt medaljons,pat ja labi gribētu,tas būtu pārāk liels.
Ak,liecies nu mierā,šis Mēness ir apbūris arī mani.Ņem kaleidoskopu un noliec to vietā,šis acu māns ir apmānījis arī prātu.

10:54am: svētdienas miers... beztrauksmainība...tas ir tad,kad Tu skaties mākoņos un nedomā par neko... vienkārša un sabalansēta eksistence,bez radiatoru romances,bez salkanas jumtu izpētes... kaut kāda visuma sajūta,aizverot acis var redzēt zemeslodi.
notikumi aizskrien acu priekšā... uzkrāsotas lūpas,sakasīti mati,25.decembris,kaķis ar baldriāniem,anime,17.jūlijs,zandales parkā,18. novembris,burbuļpūšamais,izklaidīgas pastaigas un miegaini rīti.
viss liekais tiek aizmests,ir tikai tagad.bet tas nenozīmē,ka es aizmirsīšu....
ko tad Tu gribi no savas nākotnes?

If you've got something left to say
than say it now...
anything but stay
just say it now

/the cure - bare

8:33pm: kad visrinķī un visapkārt ir...
.... starp piecien un sešiem no rīta [kā jau parasti,es tad pastaigājos apkārt pa māju] ieejot virtuvē pusmiegainām acīm paraugos logā un..... jā!tur ir [ne jau tas ko jūs tur parasti redzat vai kaut kas cits tik pat gaidīts] bet gan migla!jā,protams,tā turpinājās līdz astoņiem,vai deviņiem,bet tas jau vairs šobrīd nav svarīgi,tātad,tā,kā nejauši [jaukas nejaušības,kaut tādas būtu biežāk] blakus [uz galda] atradās fotoaparāts [ko pat izdevās dabūt pie dzīvības ar lamāšanos un astoņreizēju baterijmaiņu] tad rezultāts ir skatāms mazliet zemāk [ja labi paraugās]

http://foto.inbox.lv/blaflauaa/speeles

nu,protams,tā nebūtu es,ja būtu ielikusi tikai bildes no miglainā rīta...
p.s.par kvalitāti varat nerunāt - tās tomēr ir "miglas" bildes

2:13pm: Laiks ir kaut kur sastindzis,aizmidzis,sasalis vai varbūt vienaldzīgi sapuvis. Diemžēl viņš pa vidu ir sastindzinājis arī mani. Es nejūtu,neguļu un nespēju iedomāties nakti bez saullēkta kā turpinājuma. Man nevajag mieru un samākslotu ideoloģijas harmoniju. Man nevajag pieradumu,man vajag brīvību.. iekšā viss kliedz,bet ārējā čaula miegaini velk dzīvību zem stikla kupola. Kājas bradā dvēseles ilgas. Acis lēni aizveras ciet un prāts,kā agonijā raustoties mēģina salikt ko ideāli atbilstošu.
Vēja pieskāriens no nejaušā caurvēja. Man nav izvēles,šī maģiskā brīvības elpa pietiks tikai vienam. Man nāksies Tevi atstāt,bet,kad nākamreiz Tu jutīsi šo smaržu - neaizmirsties,vēja burvība ir īsa,skrien tai līdz,vai paliec uz mūžu zem šī lāsta, sastingušā laika vidū....

//There I was on a july morning
Looking for love
With the strength
Of a new day dawning
And the beautiful sun

At the sound
Of the first bird singing
I was leaving for home
With the storm
And the night behind me
And a road of my own

With the day came the resolution
I’ll be looking for you...

9:14pm: gleznojums uz muguras un svilstoši pirksti no krāsām.gleznoju liesmas bez otiņas
kvēli,dedzīgi,koši,spilgti,ekstravaganti,pievelkoši... sarkanas durvis..
..kaimiņiem ceturtajā stāvā.


kaut kur dziedošs vīrietis ar īssavienojumu piedziedājumā,liekas,ar vadiem kaut kas nav lāga.
piedod,es nedzirdu,kad Tu esi pie manām durvīm,laikam jau tapēc,ka kaimiņš aizgāja ar manu durvju zvanu.
kā ar asarām nolijusi bilde...tomēr jau vajadzēja pirms lietus aizvērt logu..
glāze slapju kedu un dzīvoklis bez Tevis ir auksts...jeb vienkārši atslēgta apkure?

12:09am: nav taču pirmais aprīlis,vairs,bet...
..savāda,smieklīga,silta,skumja un mazliet nepieklājīgi uzmācīga nostaļģija pēc kaut kā..
izklausās pēc vasaras
izskatās pēc nakts
smaržo pēc kanēļa un vaniļas apjukuma
pagaršot vēl nevar
aptaustīt - nevarēs

laikam jau zāles vēsie stiebri tajā rītā,kad migla klaiņoja virs vasaras,kā sudrabains,asarās izmircis taurenis,pārāk dziļi aizskāra manu sirdi

nu,paskaties,ko pavasaris ir izdarījis ar Tavu smaidu...

6:07pm: Pievēršoties viņiem, kam spārnu še nav....
Un kā Tu jūties
Kad sapņiem vairs nav tulkojums..

Un kā Tu kliedz
Kad iekšā viss sāp un raud?

Kā Tu redzi
Kad cerībām pamats ir zudis..

Un kā Tu smaidi
Kad redzi dzīvi melnbaltu?

4:14pm: Es jūtu - nav laika,un nemiera dzīts - es gaidu,kad logā uzausīs rīts
Labrīt,šis kaps ir apracis sevi
un paķēris līdz arī visu Tevi..

Vairs neredzu Sevi
Tavā priekšā ceļos
Tik pieķeru Tevi
Skatoties tukšajos spoguļos

Zūd pielūgsme mana
Vairs neesi dieviete
Smej ēna mana -
Tu PĀR-prasta sieviete

Sirds zīmēt to tēlu
Kur sērās Tu tērpies
Uz mūžu tad tālu
lai sevī Tu slēpies


..kas zina,cik visiem tad skumīgi būtu,
ja kāds no mums abiem par dzejnieku kļūtu....

7:23pm: atbilde pavasarim
Maigums un miers caurstrāvoja istabu, kurā mirguļoja saules pirmie, mazliet kautrie stari, kuri klusi slīdēdami pār glazno grīdu un guļošo tēlu atgādināja lauvu ķermeņus - zeltainā mirdzuma piepildītus.
Guļošais augums kā ledus skulptūra, kurā skaidri ir izcirsti gaišie vaibsti, klusi dusēja zem segas, kuras reljefs atgādināja tuksneša pakalnus pēc smilšu vētras. Melnās matu šķipsnas kā maiga vēja sajauktas gulēja uz viņa mierīgās sejas, mazliet aizsedzot aizvērtos plakstiņus, zem kuriem ikdienā mirdzēja tumšās, kafijas krāsas acis. Sejā bija lasāmas sapņainas ēnu spēles un ap lūpām viegli bija iegūlušās smaida rieviņas kā mākslinieka liegā pieskāriena ievilktas. Bedrīte vaigā atgādināja jūras vieglo pieskārienu pēdas uz koka krāsas smiltīm pusnaktī. Lūpu vieglais sārtums kā neuzspēlēts maigums būtu sajūsminājis ābeļziedus pavasarī.
Roka, kas eleganti gulēja uz segas atklātā zīdainā, acteku zelta krāsas palaga, līdzinājās Mikelandželo skulptūras atainojumam neskarto pieneņu vīna krāsas marmorā.

Rotaļīgie saules stari slīdēja tālāk aizskarot matu pēdējo šķipsnu un pieskaroties flamingo krāsas ziedlapiņām uz vēstuļpapīra, kas atradās līdzās gultai, norādot uz guļošā tēla pēdējajiem vārdiem vēstulē. Man.

8:58pm: nesajaucamā romantika
atceries tos rīsus,kurus pirms gadiem vārījām kopā?
tie stāv vēl turpat.trauciņā ar bronzas-krāsas vāciņu.
varbūt mazliet pabīdīti pa kreisi.un varbūt mazliet par daudz sapelējuši.
bet tas nemaina mūsu atšķirtību.un vienmuļo nesatikšanos.tos taču mēs vārījām kopā.

12:43am: easy come - easy go
starp citu,nesakiet ka nebrīdināju - spēlēt monopolu dialogā nav ieteicams.