| |||
| jau vairs neatceros, kad pirmoreiz apraudājos, bet viss noteikti sākās ar izmisīgu nesaprašanu un dusmošanos esmu raudājusi aizmugurējā sēdeklī braucot ar vecākiem uz laukiem - un neko neteikusi esmu raudājusi kwak-innā pie bāra letes un teikusi, ka kaut kas ir jāmaina esmu raudājusi pagalmā pie pusdienu burgera un visu teikusi esmu raudājusi stockpotā pie pusdienu karija un neko neteikusi esmu raudājusi pa ceļam uz mājām no rivieras kokteiļiem esmu raudājusi darbā paslēpusies no kolēģiem aiz monitora vai tualetē esmu neskaitāmas reizes raudājusi spilvenā gan vienatnē, gan blakus esmu raudājusi pie TV filmām, kur rāda cilvēkus, kas māk attiecības esmu raudājusi pie žurnālu intervijām un podkāstiem, kur cilvēki māk attiecības ... es esmu ļoti raudulīga, bet vistrakāk es raudu no beidzot man izrādītas līdzjūtības | |||
comments: Nospied sarkano podziņ     |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}