lasu klasiķus, pārdomāju dzīvi
Ja tic klasiķiem, mūsu mazā, mīļā bāreņu tauta nejauki materiālistiska nav kļuvusi pēdīgo 25 gadu laikā tā trakā Rietumu mantu kulta ietekmē, un kašķīgums un nenovīdība nav vis smagais padomju mantojums. Palūk, Anšlava Eglīša Līgavu medniekos vispār nav neviena pozitīva tēla. Ko tad mēs varam gribēt? No Merķeļa mēs zinām, ka pie tam vēl esam dzēraji, no Jaunsudrabiņa zinām, ka pie visa vainīgas sievietes netikles. Blaumanis vienīgais šķīsts, tak arī viņam darbi beidzas ar vārdiem ... un saimniekam mugurā bija iedurta īsa izkapts.
Jūsu nosauktos, klasiķos ieskaitīja padumjajos laikos, kad pakļauto tautu pozītīvisms čekistiem nīdējams bij.
Pie Zentas Ērgles uzskaitījuma es mazliet samulsu.
Man jāsaka, ka nekas dižs pa šiem 100+ gadiem nav mainījies.