| Sweeet Jesus onna stick! | 10. Feb 2025 @ 23:33 |
|---|
|
> Cits slavens ķīniešu klasiķis Tao Te Čings saka, ka "Debesu ceļš ir dot labumu citiem, nevis ievainot. Gudrs veids ir rīkoties, bet ne cīnīties".
// https://nra.lv/neatkariga/lasamgabali/482455-kinas-vestnieks-latvija-sajusma-par-zilbaloza-straumi.htm
Āaāāāāāāāaā.... manas acis!
Kas ir īpaši nesaprotami, ir tas, ka Andras Ozolas perversais tulkojums(??) ir NRA "Lasāmgabalos".
Savukārt (acīmredzot) ĶTR preses relīze par "Straumi" ir turpat blakus, bet "Viedokļos":
https://nra.lv/viedokli/kinas-tautas-republikas-vestnieks-latvija-tangs-songgens/482456-straume-atklaj-kopigu-nakotnes-redzejumu.htm
Dabiski, ka tur tādas jēlības nav sastopamas.
(Uzdūros nejauši saitei #1 inernātos un pašķetināju nelaikā)
|
| Funky town | 2. Feb 2025 @ 10:38 |
|---|
|
Krītošā kaķa problēma -- proti, jautājums, KĀ kaķis spēj vienmēr nokrist uz kājām, ir saistījusi zinātniekus sen, bet reāli tai pieķērās 19.gadsimtā. Džeimsam Maksvelam † pat nācās rakstīt sievai: "Trinitī [koledžā] ir tradīcija apgalvot, ka šeit es esot atklājis veidu, kā nomest kaķi tā, lai tas nespēj nokrist uz kājām. Un ka es esot metis kaķus ārā pa logu. Man jāpaskaidro, ka īstenais pētījumu mērķis bija noskaidrot, cik ātri kaķis spēj kritienā apgriezties un ka īstenā metode [ko pielietoju] bija ļaut kaķim nokrist uz galda vai uz gultas no aptuveni divu collu augstuma. Un pat tad kaķis spēja apgriezties kritienā". Pēc neilga laika cits zinātnieks: Etjēns-Žils Marē — pieķērās problēmai nopietnāk, izmantojot jaunatklātās fotografēšanas metodes:  Žurnāla Nature, kur Marē nopublicēja savus rezultātus, redaktors piezīmēja: "Kaķa aizskartās cieņas izskats pirmās fotosērijas beigās liecina par intereses trūkumu par zinātnisko izpēti." Neskatoties uz fotogrāfijām un Marē secinājumiem, ka kaķis tiešām kritienā spēj apgriezties pats, daudzi tā laika fiziķi uzskatīja, ka kaķi "blēdās", izmantojot turētāja roku kā atbalsta punktu kritienam sākoties, jo citādi sanāktu, ka ciets ķermenis spēj iegūt impulsa momentu no nekā — kas reāli sabrucinātu visu fiziku. Bez jokiem. Tomēr nepagāja ne simts gadi, kad zinātnieki saprata, ka kaķis tomēr nav gluži klucis, pat ja izliekas, un pārstāja viņu apsaukāt par cietu ķermeni. Modelējot kaķi kā divus savienotus cilindrus viņiem šis tas sanāca, bet beigu beigās mēs laikam nonākam pie tā, ka kaķa kustību kritiena laikā risina Udvadja-Kalaba vienādojums ‡ (1992). Ar ko arī mūs visus apsveicu.
Interesentiem arī saite uz "iesviestotā kaķa paradoksu":

† vēl joprojām ļoti slavens 19. gs. zinātnieks, tiem, kas tankā.
|
| obščepita novērojumi | 30. Jan 2025 @ 12:47 |
|---|
|
Interesanti vērot, kā izpildās padoms par to, ka kafejnīcas jāver vaļā tur, kur tās jau ir.
Netālu ir Nīcgales ielas Green ar mini RIMI un pāri ielai vidējā Maxima, abiem 4-5 veikaliņi ēkā.
Maximā jau kādus gadus desmit bija Narvesens.
RIMI tai laikā tur sākumā nebija nekā, tad uzradās kkāds Tobiko suši, pēc kāda laika Dilana konditoreja.
( ... tālāk ... ) |
| through the glass, darkly | 16. Jan 2025 @ 11:54 |
|---|
|
Skolā māca matemātiku, kas lielākoties nav jaunāka par kādiem gadiem 600+.
T.i., faktiski mācību priekšmetu varētu pārsaukt par "antīko un viduslaiku matemātiku" un nebūs daudz melots.
Nē, nu, mēdz mācīt arī ievadu statistikā (~100 gadi) un varbūtību teorijā (~400), bet diferenciāļus (~300) jau vairs ne tik bieži.
Varētu teikt arī, ka tā ir tā robežšķirtne, kur ikdienas matemātika atdalās, un tie, kas saprot un spēj iet tālāk matemātikas saprašanā, gatavojas par kārtu un n-kārtām sarežģītākām koncepcijām.
|
| Golden oldies | 7. Jan 2025 @ 12:14 |
|---|
|
Ar patīkamu izbrīnu ieraudzīju, ka Prometejs ir izdevuši Ambēras hroniku pirmo divu grāmatu tulkojumu latviski.
Jāsaka, viena no tīņu gadu aizraujošākajām grāmatām, kura man veiksmīgi aizstāja to, kas, iespējams, vēlākām paaudzēm būs bijušas Troņu spēles (ja Troņu spēles būtu vairāk saistītas ar šībrīža Zemes realitāti, mazāk asiņainas, inteliģentākas un nedaudz asprātīgas; ne jau velti Dž.R.R.Mārtins bija Zelaznija draugs un sadarbības partneris, un viņa Zelaznija nekrologs ir visai trāpīgs).
Tā kā daudzas rindkopas angliski teju atceros no galvas un Zelazniju, līdzīgi kā citu poētiskas ievirzes prozu, tulkot nav viegli, ar bailēm vēru vaļā, lai redzētu, ko Uldis Šīns ir paveicis.
Visā visumā, izskatās gana pieklājīgs darbs. Ir sajūta, ka pie detaļām piestrādāts. Tiesa gan, ir atsevišķas vietas, kur šis tas duras acīs, bet visā visumā es teiktu, ka ir izdevies pārcelt oriģināla tempu un izteiksmes stilu, nebūt ne viegls uzdevums.
Pirmajās lappusēs man iedūra tikai "Laughing Boy" tulkojums kā "Smejošais zēns", jo biju pārliecināts, ka tā ir manis nekad neskatīta, bet atsauce, ko nu nekādi nevajag tulkot burtiski.
Pameklējot un pajautājot forumos, izrādījās, ka "Laughing Boy" ir bijis gana populārs 1940-1960 frazeoloģisms:
"An ironic term of reference or address for someone of a morose disposition or gloomy countenance. First recorded in 1940 ..." // OED
Un tad man bija jāpadomā, nu, jā atstāts burtisks tulkojums, bet vai tā bija paviršība vai nespēja atrast latvisku analogu?
Bet, ja arī varētu atrast analogu, jārēķinās, ka tas ir tīri vienreizējs apzīmējums personāžam, kam veltīta puslappuse nedaudz iepriekš, un no kura stāsts aiziet prom. Kā varētu tulkot "Laughing boy", lai latviski nebūtu pārpratumu šādos apstākļos? Trilemma.
|
| » TIL |
Šodien uzzināju, ka cilvēki ir uzskatījuši par lietderīgu specifiski nošķirt diskalkuliju-- to mēdz dēvēt par matemātisko disleksiju. Un izrādās, ir pamats to izdalīt:
Dyscalculia is associated with dysfunction in the region around the intraparietal sulcus[6] and potentially also the frontal lobe.[7][8] Dyscalculia does not reflect a general deficit in cognitive abilities or difficulties with time, measurement, and spatial reasoning.[9][10] Estimates of the prevalence of dyscalculia range between 3 and 6% of the population. //Vikipēdija
5. Jan 2025 @ 13:07
|
| » * * * |
Pilnmēness taču it kā beidzies? 👀
21. Nov 2024 @ 23:08
|
| » (No Subject) |
Vai jums arī šķiet, ka pareizāk izklausās, ja jūs ar pārdevēju veikalā viens otram sakāt "Paldies!", nevis viens "Paldies!" un otrs "Lūdzu!"?
12. Nov 2024 @ 10:09
|
| » derry and daily dol |
— Ko citu varēja gaidīt, — I–ā drūmi teica. — Viss ir skaidrs. Nav jau arī nekāds brīnums.
30. Okt 2024 @ 16:58
|
| » In other news |
"There are clear disparities in how pain is managed between men and women, but we haven’t seen a clear biological difference in the use of their endogenous systems before now,” said Zeidan. “This study provides the first clear evidence that sex-based differences in pain processing are real and need to be taken more seriously when developing and prescribing treatment for pain.”
The researchers conclude that by tailoring pain treatment to an individual’s sex, it may be possible to improve patient outcomes and reduce the reliance on and misuse of opioids.
https://today.ucsd.edu/story/men-and-women-use-different-biological-systems-to-reduce-pain
19. Okt 2024 @ 16:16
|
| » in other news |
Despite being highly confident that they can understand the minds of people with opposing viewpoints, the assumptions humans make about others are often wrong, according to new research from the Institute of Psychiatry, Psychology & Neuroscience (IoPPN) at King’s College London, in partnership with the University of Oxford. // King's College London
29. Aug 2024 @ 14:54
|
| » (No Subject) |
Odiem jauna sezona iesākusies? Parasti pēc Jāņiem viņi pamazām aprima, bet tagad kaut kā pavisam aptrakuši.
16. Aug 2024 @ 18:02
|
| » Nedaudz palags no Umberto Eko sestdienas vakaram |
Speaking twenty-two years ago, when the phenomenon of the south-to-north global migration had not yet taken on today’s epic proportions, Eco predicted that, in the new Millennium, Europe would be witnessing a great cultural métissage, similar to the one that had occurred in New York at the start of the 20th century or, even earlier in some Latin American countries– a movement that “no racist and no nostalgic reactionary” could have prevented.
The fundamental point of Eco’s public reflection was that of the distinction between the concepts of “immigration” and “migration”; the first, he argued, occurs when a group of individuals, “even many individuals, but in numbers that are statistically insignificant with respect to the indigenous stock,” move from one country to another. Such a movement – according to Eco – may be controlled politically, limited or encouraged, according to the needs of the receiving country. The process of migration, on the other hand, would be comparable to those found in nature: “They occur and no one can control them”.
“We have migration,” declared Eco, “when an entire people, little by little, moves from one territory to another, and what matters is not how many remain in the original territory, but to what extent migrants change the culture of the territory to which they migrate.” He then offered examples of some of the great migrations of the past: from east to west, “as a result of which the peoples of the Caucasus changed the culture and biological heritage of the natives”; those of the so-called “barbarian” peoples who invaded the Roman Empire, creating new kingdoms and new cultures; or the case of European migration to the American continent.
// Parafrāzēts caur La Voce di New York, jo bija slinkums pārrakstīt no viņa grāmatas.
10. Aug 2024 @ 23:19
|
| » (No Subject) |
Nebija gadījies vēl redzēt izremontētu malkas šķūnīšu ēku kā dzīvokļu kompleksu (FB).
Tā jau pats par sevi it kā labi, ja jau renovē rūpnīcas, kāpēc galu galā arī ne malkas šķūnīti.
Īres cenu gan drusku apšaubu, vai kāds neskatoties uzminēs. Vienistabas šķūnīša dzīvoklim.
( Bildes tiem, kas nav FB )
9. Aug 2024 @ 15:49
|
| » from the discussion of the term "Protestant" |
> Just wait until you ask a Catholic about licking cat holes. We are NOT amused.
8. Aug 2024 @ 19:14
|
| » Marx as understood by. |
Lūk ar ko gadās sastapties.
"People are communist to their family, socialist to their friends, and capitalist to the rest".
4. Aug 2024 @ 11:50
|
| » * * * |
Lai arī vētra it kā beigusies, skatiens joprojām pieķeras āra krūmiem, kas ik pa brīdim uzrāda stiprāku brāzmu kā parasti, un tāpat arī nolīst kāds gabals vēl neizlijušā.
Manā prātā vētra būs pa īstam beigusies, kad uzspīdēs saule un viss būs uz brīdi mierīgs.

30. Jul 2024 @ 09:34
|
| » Statistics |
Neko nejēdzu par hokeju, īpaši NHL.
Bet šodien pa radio dzirdēju, ka kāds latviešu hokejists būs dabūjis Stenlija kausu un brauks ar to no Rīgas uz Ventspili.
Radio viņu sauca par čempionu. Tiesa gan, kaut kādu iemeslu dēļ viņa vārds uz kausa nebūšot iegravēts.
Iedvesmojies noskaidrot sīkāk, skatījos, nekur neko par viņu neatradu sakarā ar šīgada Stenlija kausu.
Kausu šogad vinnēja Florida Panthers, kur neviena latvieša komandā nav.
Rokoties tālāk vienīgais, kurš uzrādīts Latvijas NHL spēlētāju Wikipedia sarakstos, un ir spēlējis Florida Panthers, ir Jānis Sprukts, kurš to darīja pirms laikam gadiem 20. Bet Latvijas radio, šķiet, bija citāds Jānis.
Amerikāņu ziņās savukārt nekādu latviešu, nekādu Jāņu šīgada Stenlija kausa sakarā.
Sapratu, ka joprojām neko nesaprotu, un atmetu ar roku.
21. Jul 2024 @ 14:10
|
| » Vakancijas |
Šorīt bez kāpēc atcerējos senu Žvaņecka citātu:
- Katrīna, nāc pie mums strādāt. Mums labi maksā. - Par ko tad maksā? - Ā, nu, par kaitīgumu piemaksā. - A ko tad es iešu? - A mēs nezinām kas tas tāds par kaitīgumu. Neviens no mums viņu nejūt, neviens no mums viņu nejūt, neviens no mums viņu nejūt.
16. Jul 2024 @ 12:42
|
| » (No Subject) |
Tie cilvēki, kas Putina vietā nonāks pie varas, būs spiesti atbildēt īstajai, nevis iedomātajai Krievijai, un tie, kuri šobrīd ir izbēguši no Krievijas, īstajai Krievijai nebūs vajadzīgi. Nu, vērot no malas to būs ļoti interesanti, lai gan nepatīkami.
// Gints Jegermanis, atvaļināts vēstnieks, Sestdiena.
2. Maijs 2024 @ 11:04
|
|
|