Tiešām labi. Dīvainā kārtā tas, ka skati lielā mērā atkārto oriģinālo Blade Runner, tomēr neliecina tik daudz par tribute, kā par tā paša jautājuma pacelšanu nākošajā pakāpē. Neskatoties uz neskaitāmajām paralēlēm ar pirmo BR un, protams, Bībeli, var nešaubīgi piekrist, ka šī tomēr ir atsevišķa filma. Beigu daļas rebeļi dabīgi sazīmējās ar tādu kā Matrix Inverted. Kas ir, lai arī šinī gadījumā, manuprāt, pārlieku stilizēts, tomēr, neslēpsim, daudz reālistiskāks scenārijs pēc kādiem gadiem piecdesmit.
Kas raksturīgi, neskatoties uz p*zdob*sko ventilāciju (halo, Multikino, pavisam aptrakuši?) filmas laikā nebija praktiski ne skaņas no skatītājiem, nedz arī tusēšanas vai skriešanas uz WC. |
Jep, manā kino neviens pat elpu 3 stundu laikā neievilka. Man patika, kā vienā recenzijā raksta: "This is not a Hollywood blockbuster. It’s more of a post-Cartesian meditation, a quintessentially French-inflected film, that should be thought of more as science-philosophy than science fiction."