Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Atceroties gadu gaitā redzētos tīņus, šķiet, vienojoša iezīme ir bijis tas, ka noliedzot kaut kādas autoritātes -- vienalga, politikā, sadzīvē, zinātnē vai mākslā, tiek šai posmā izmisīgi meklētas un neglābjami atrastas kaut kādas citas -- savas, pie kurām tad arī turās līdz pat sirmam vecumam vai arī kaut kā, hmm, "pāraug"(?).

Konstatēju, ka, iespējams tāpēc, ka tīņa vecums man ir gājis nosacīti secen, autoritātes defaultā man nav izveidojušās nevienā jomā. Viss ir drusku aizdomīgi un visam ir jānovērtē konteksts pirms ielikt kādā savā plauktiņā. Tas ir īpaši apgrūtinoši kaut kādās nosacīti ar mākslu saistītākās jomās, kur pašam savu zināšanu īpaši nav, līdz ar to bieži vien jārauc uzacis par ievērtēšanai piedāvāto.