Kāreiz turpat vakar man teica, ka ir licies neparasti ieraudzīt cibā "šādu manas personības šķautni". Tas zināmā mērā sasaistījās ar to, ko tā kā miglaini pamazām apjautu, ka cibā sanāk attīstīt to, kas dzīvē nav bijis īpaši novērojams.
Un vēl sanāca skaidrs, ka katrai cibai ir normāli, ja ir savs sākums un savs gals. Stāsts (parasti jau nu nesakarīgs, bet dažkārt interesants) ar sākumu un beigām. Esmu nu gana papraktizējis šo savu personības daļu cibā, ir pienācis laiks to pievērst dzīvei.
Vairāki mani ieraksti - un jūsu visu parasti jau nu sasodīti labie komentāri - man šķiet gana pievilcīgi, lai tos pāršķirstītu un uz tiem pareferētu šad tad, tāpēc nedz es ārā dzēsīšos, nedz kaut ko tur slēpšu - nav man arī bijis īsti nekādu privātu ierakstu un tikai daži draugu acīm vien domātie.
No cibas arī nekur nepazudīšu, bet ir pienācis laiks šos pierakstus beigt, un sākt jaunus.
Varētu jau arī neko nedeklarēt, bet pēdējais tāds punkts uz ы man tomēr prasās - apļa kompozīcijas un tā.
-- Я ведь не регент, -- с достоинством и надувшись,
ответил Бегемот и неожиданно подмигнул Маргарите.
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
