| Why $0.00 is the Future of Business | 26. Feb 2008 @ 12:10 |
|---|
|
Interesants raksts Wiredā par mūsdienu ekonomikā par brīvu pieejamām lietām: "mobilais par brīvu, bet jāmaksā būs par abonēšanu" arī ir novecojis modelis.
No raksta:
externalities (Tildes vārdnīca tulkojumu nedod) -- koncepcija, kas saka, ka nauda nav vienīgais ierobežotais resurss pasaulē. Būtiskākie no pārējiem ir jūsu laiks un cieņa, divi faktori, par kuriem mēs vienmēr esam zinājuši, bet tikai nesen esam varējuši izmērīt. Sasaucās ar Čārlza Strosa (Charles Stross) vizionāro stāstu Accelerando, kurā kāreiz mēģina iztēloties situāciju, kad cilvēku online reputācija tiek kotēta biržā. Nu, Strosam tur sanāk baigie konflikti starp eksistējošo uz naudu oriēntēto ekonomiku un jauno modeli, bet izskatās, ka Wired domā -- mēs uz to iziesim pakāpeniski un bez lieliem burkšķiem.
|
| Monsieur Sattler | 7. Aug 2007 @ 01:27 |
|---|
|
Es laikam esmu tāds pielaidīgs cilvēks, izlasīju i. un nemaz nelikās tik traki, kā toreizējā ar Šleseru. Ja nu jāsalīdzina.
Bet, un kas manā uztverē ir bīstamāk - radās gan iespaids, ka cilvēkam domas viņa paša galvā ir tādā vieglā juceklī, kas man līdz šim asociējas tikai un vienīgi ar noteikta tipa, hm, ezotēriķiem. Tendence runāt pa augstiem plauktiem un nedaudz out of rhythm ieslīgšana konkrētībā. Parasti es to tikai apsveiktu, jo cilvēki, kas nespēj mainīt abstrakcijas līmeņus ir nolemti dzīvot vai nu bez kopainas vai lidināties pa mākoņiem (lai atceramies dažu Šadurska rakstu, kam nelaimējies).
Taču šinī gadījumā radās tāda dīvaina sajūta par neviendabīgu masu ar uzskatiem, par kuriem nav nekādas pārliecības, ka tie vispār savā starpā saskan kaut cik, nerunājot par kaut kādu iekšēju organizētību.
Tiesa gan, intervija ar de Vrisu turpat likās vēl trakāk вокруг да около (izskatījās, ka Rītupam arī grūti bija). Varbūt tāds laiks. Augusts, kā jau teikts, ir tāds drusku nežēlīgs mēnesis.
|
| Exeunt omnes | 28. Jul 2006 @ 16:16 |
|---|
|
Kāreiz turpat vakar man teica, ka ir licies neparasti ieraudzīt cibā "šādu manas personības šķautni". Tas zināmā mērā sasaistījās ar to, ko tā kā miglaini pamazām apjautu, ka cibā sanāk attīstīt to, kas dzīvē nav bijis īpaši novērojams.
Un vēl sanāca skaidrs, ka katrai cibai ir normāli, ja ir savs sākums un savs gals. Stāsts (parasti jau nu nesakarīgs, bet dažkārt interesants) ar sākumu un beigām. Esmu nu gana papraktizējis šo savu personības daļu cibā, ir pienācis laiks to pievērst dzīvei.
Vairāki mani ieraksti - un jūsu visu parasti jau nu sasodīti labie komentāri - man šķiet gana pievilcīgi, lai tos pāršķirstītu un uz tiem pareferētu šad tad, tāpēc nedz es ārā dzēsīšos, nedz kaut ko tur slēpšu - nav man arī bijis īsti nekādu privātu ierakstu un tikai daži draugu acīm vien domātie.
No cibas arī nekur nepazudīšu, bet ir pienācis laiks šos pierakstus beigt, un sākt jaunus.
Varētu jau arī neko nedeklarēt, bet pēdējais tāds punkts uz ы man tomēr prasās - apļa kompozīcijas un tā.
-- Я ведь не регент, -- с достоинством и надувшись,
ответил Бегемот и неожиданно подмигнул Маргарите.
|
| Pazīmes | 26. Maijs 2006 @ 11:57 |
|---|
|
Ir lietas, kas pielec diezgan neizprotamā veidā. Tā, ap 23 sāku izjust kā sāk veidoties pasaule - sāk krist vietā lietas un tu pats sev saki - ahhā, tad tā tas notiek, tāpēc, šitā. Sakarības un kaut kāda pieredze sāk berzēties smadzenēs un veido noteiktu izpratni.
Un ir lietas, kuras tu vienkārši kādu rītu pamosties un saproti.
Sapnī redzēju, ka runājos ar meitu. Ap 4-6 gadus vecu. Sajūta neaprakstāma.
Visu laiku biju tā mierīgi citu ļaužu bērnus vērojis ar domu - ir jau labi, droši kādreiz arī man būs, jā, ir baigā noņemšanās, bet droši ka ir tā vērts. Nu ir skaidra izjūta - kad nu būs, noteikti būs vērts.
|
| Oblicu lasot | 19. Apr 2006 @ 07:48 |
|---|
|
Secinājums ir tikai viens: laulības ir kontaktsports.
|
| » Remarkas. Psiholoģiskā trivialitāte |
|---|
Ticiet vai nē, bet es svētdien uz paģirām kādu brīdi domāju, vai neizdzēst savu iepriekšējo postu.
Bet tad padomāju - no kā gan es bēgšu? No apziņas, ka sadzēries varu būt nesakarīgs? Tad nu gan noslēpums. No pašpriekšstata, kurā tas neiederas? Jāparediģē priekšstati tomēr.
Šai sakarībā varu tikai piebilst, ka jebkura vēlīnāka pašcenzūra, ar izlikšanos, ka nekas no cenzētā nav bijis, man šķiet kaitinoša - šī bija vienkārši viena no retajām reizēm, kad pats sevi tādā gandrīz pieķēru.
Nu, es šeit runāju īpaši par cibu - jūs jau zināt - ir ieraksts, blaukš! - nav ieraksta. Un kā zināms: nav ieraksta, nav arī cilvēka. Izslēdzot no apziņas un cenšoties aizmirst kaut ko, par ko ir kauns/bailes/utt., mēs izvēlamies melot sev tā vietā, lai paskatītos uz sevi skaidrāk un varbūt gūtu impulsu mainīties.
6. Feb 2006 @ 17:19
|
| » (No Subject) |
|---|
Ik pa brīdim, vērojot cilvēkus, var izjust kādi viņi izskatījās, kad bija jauni. Vai kādi būs, kad būs veci.
Skaties uz kādu kundzīti ap 70... galvas forma, acu mirdzums - jā. Kas tas ir - noņemt 40-50 gadus, sejas ādu padarīt glāsmaināku, vaigus apaļīgākus, matus droši vien kuplākus - bet ir, ir redzams viņās dažkārt tas. Precīzāk, nevis tas, bet KAS. Cits redzēts cilvēks. Jo prātā nāk ne jau kaut kāda abstrakta seja, bet redzēta. Paziņa, draugs, vienkārši redzēts un atmiņā iespiedies cilvēks. Tips un arhetips.
Tāpat otrādi. Skaties uz kādu meiteni un redzi, pēc gadiem 20 viņas vaigi būs buldogveidīgi, acu skats cietāks, žesti valdonīgi un viņa pilnīgi visu zinās un sapratīs tā - ka labāk nevajag. Jāpasteidzas uzņemt gleznu: "Matrona tapšanā".
24. Jan 2006 @ 20:04
|
|
|