Ir lietas, kas pielec diezgan neizprotamā veidā. Tā, ap 23 sāku izjust kā sāk veidoties pasaule - sāk krist vietā lietas un tu pats sev saki - ahhā, tad tā tas notiek, tāpēc, šitā. Sakarības un kaut kāda pieredze sāk berzēties smadzenēs un veido noteiktu izpratni.
Un ir lietas, kuras tu vienkārši kādu rītu pamosties un saproti.
Sapnī redzēju, ka runājos ar meitu. Ap 4-6 gadus vecu. Sajūta neaprakstāma.
Visu laiku biju tā mierīgi citu ļaužu bērnus vērojis ar domu - ir jau labi, droši kādreiz arī man būs, jā, ir baigā noņemšanās, bet droši ka ir tā vērts. Nu ir skaidra izjūta - kad nu būs, noteikti būs vērts.
|
Bērns ir apgrūtinājums tikai tiem, kuri ir pārāk jauni vai nav gatavi uzņemties atbildību. Ja cilvēks ir nobriedis, bērns sniedz tik daudz prieka un piepildījuma , ka grūti to ar ko citu salīdzināt :) Par baigo noņemšanos ir jādomā tikai raugoties uz svešu bērnu, jo Tu nejūti mazā cilvēciņa mīlestību un pilnīgo paļaušanos uz Tevi. Tu pat iedomāties nevari cik tāds mazs ķipars dod daudz spēka :), jo viņš ir tavs un ļoti pat vērts :)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
