Tas, ko mums mēģina iestāstīt (reklāmas), ir: - Skaistums ir vienāds. Skaistais ir vienāds, bet neglīti mēs esam katrs savādāk.
Un tā ir šaušalīga ziņa, it īpaši, ja paraugāmies uz cilvēkiem, kas tai ir noticējuši. Mēģinot atbilst kultūras (nosacīti) skaistuma etalonam, viņi sevi mēdz padarīt arvien līdzīgākus priekšmetiem, no kuriem kaut kur blenž ārā izpūrušas acis.
|
Bet tas skaistais, ko mums mēģina iebarot, ir tik bezpersonisks un bezdvēselisks, ka ir ultraneglīts, manuprāt.
Man visu šito uzsita tā reklāma ar divām jaunuvēm pie klavierēm - bite/vodafone vai kā viņu tur. Principā man ir ļoti grūti tais foto saskatīt dzīvus cilvēkus. Neviļus nāca prātā doma - hmm, bet dzīvē taču viņas droši vien ir skaistas!