Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Esmu pieķēris sevi izmantojot gadījuma sakarus jeb precīzāk vuāristikas rīkus (tam gan ir tāda nedaudz negatīva pieskaņa, īstenībā es gan neteiktu, ka sajutos tāpēc ko sevī morālu pāršņāpis).

Un izskatās, ka manas smadzenes pēc katra cibas apmeklējuma mēģina viņu (cibu) atrisināt. Tā it kā tas būtu rēbuss, labirints ar daudzām ieejām, un tu raugies uz viņu no sevis, un mēģini saprast kopsakarības, ieraudzīt struktūru, ieraudzīt sejas.

Viens no cibas patterniem - ir cilvēki, kuri (izskatās, ka ne pārāk sen) ir apjēguši, ka viņi tiešām ir cilvēki. Un nu īsti nezina, ko ar to iesākt.