starp citu |
starp citu | 19. Jan 2010 @ 21:30 |
---|
no arhīvu vides atnākusi bauma, ka neatkarības 20 gados ir saražots tikpat daudz (valsts iestāžu) dokumentu, kurus bāž arhīvā, cik visā pārējā Latvijas valsts arhīva pastāvēšanas vēsturē (tātad, LPSR + pirms tam). |
es gan domāju, ka tas nav nekas pārsteidzošs. Tas gan jau ir visās jomās (ne tikai valsts iestādēs), jo likumu, direktīvu, regulu, noteikum utt utjp ir kļuvis vairāk un arī dokumentus datoru laikmetā ir kļuvis vieglāk ražot.
vienīgi jautājums par to, kādēļ tik daudz ierobežojumu un noteikumu (tipo demokrātija kaut kā mums nepareizā virzienā aizgājusi?!) un par to, kādēļ 'informācijas laikmets' vēl nav pamodies un arhīvs savu pieaugumu nepārveido digitālā veidā (tipo dokumentu skaits jau var pieaugt, bet lai tas pieaug elektroniskā veidā, nevis papīru kaudzēs).
atgādinu, katram gadījumam, ka papīra dokumentus SAGLABĀT ir ievērojami lētāk nekā digitālos (lai arī digitālajiem lietojamība ir 100% vairāk).
pag pag.. te mēs runājam par arhīvu. Tipo dokumenti, kurus, ja arī ievajagās kādam, tad iet uz iestādi un rokas par skapjiem. Ja mēs pieņemam, ka šāds pats princips būtu arī digitālajiem papīriem (tipo tos nevajadzētu visu laiku turēt kaut kādos mega serveros ar nepārtrauktu strāvas padevi un kustinātu tikai pēc pieprasījuma)... kas ir tas, kas nosaka viņu dārdzību?
plaukti + kondicioniris < plaukti + kondicionieris + iekārtas + uzturēšana + formātu migrēšana + ...
toties plaukti digitāli < plaukti papīram (līdz ar ko ekonomija uz telpu īri, kondicionēšanas izmaksām, ....)
nu, telpas nekad nav bijušas dārgākais elements. varbūt 2007/2008, bet priekš arhīva tas ir spļāviens jūrā.
Aizdomas, ka arī pārvaldes administratīvais aparāts vismaz desmitkāršojies kopš 1991. gada. Atšķirībā no ražošanas.
hvz. jārēķina, ka PSRS laikos daudzi jautājumi tika risināti centralizēti, kuri tagad bija jārisina kā jaunai valstij atsevišķi. Visas ārlietas, piemēram.
Kaut kur manīju irgāšanos, ka LR ĀM esot cik tur reizes vairāk ierēdņu, nekā Francijai. Iespaids, ka arī citu mūsu ministriju saturs kvantitātes ziņā pasaulē ir nopietni vērā ņemams lielums. Attiecīgi, arī papīrus jāsaražo atbilstoši. :)
Domāju, tā ir tukša muldēšana :) Francija nekādi neizceļas ar ierēdņu trūkumu. Pie tam Francijā ārlietu ministrijas gada budžets bija €4,5 miljardi... nu tā, vienai pašai ministrijai, kad Latvijas viss kopējais budžets togad (2008) bija ~ €7 miljardi. :)
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |