| 2. Novembris 2009 |
|
daria42 writes "In a move guaranteed to annoy long-term science fiction fans, the estate of legendary science fiction author Isaac Asimov, who passed away in 1992, has authorised a trilogy of sequels to his beloved "I, Robot" short story series, to be written by relatively unknown fantasy author Mickey Zucker Reichert. The move is already garnering opposition online. 'Isaac Asimoc died forty years after they were first written. If he had wanted to follow them up, he would have. The author's intentions need to be respected here,' writes sci-fi/fantasy book site Keeping the Door." // slashdot
|
|
Vispār jau interesanti, ka ir seriāls, kura pamatdoma un visa sižetiskā intriga vijas ap sakrālo jautājumu: vai pastāv brīva griba?
Bet ir arī elementārie gļuki konkrētajā izpildījumā.
Synopsis/spoiler: reiz sensenos laikos šodien visi Zemes iedzīvotāji vienlaicīgi uz pusotru minūti zaudē samaņu. Protams katastrofa un tāds globāls meihēms (lidmašīnas krīt, autokatastrofas, utt). Vēlāk savelkot galus kopā, secina, ka ne gluži zaudējuši samaņu, bet ir redzējuši, ko viņi paši katrs dara tieši pēc pusgada nākotnē. Nu, un seriāls vazājas ap FIB aģentiem, kas sāk šo stuffu izmeklēt, jo viss tas ož pēc kārtējās sazvērestības.
Nu, un tad tā nākotne kāda nu kuram ir bijusi -- dažiem laba, dažiem slikta. Un kā cilvēki mēģina saprast, vai izdosies no tās izbēgt.
Un gļuks elementārais ir principā tāds. Galvenais varonis savā nākotnē ir redzējis sevi savā FIB birojā, kur viņam pie sienas piesprausts pusgads ar dažnedažādiem materiāliem par šo notikumu, ko tad viņš tagad ir sācis izmeklēt. Laikam jau pirmajā sērijā viņš atron kaut ko un saka aptuveni šitā: "jā, to es redzēju savā flash forwardā, tas attiecas uz lietu" un hlops, piesprauž pie sienas. Strateģeniāls gļuks. |
| Kā uzrakstīt Hausa sēriju: | 14:07 |
|---|
|
Nu bl***! Ja hujeju, dorogaja redakcija.
Intervija ar kārtējās online spēles "Erepublika" e-Latvijas centrālās bankas vadītāju Underteiker:Cik tev ir gadu un kādā profesijā tu strādā/studē?
Esmu 24 gadus vecs, šobrīd dzīvoju Rīgā un strādāju IT nozarē.
Tu jau vairāk nekā trīs mēnešus esi tas cilvēks, kas administrē eLatvijas lata kursu (sākumā kā Ekonomikas ministrs un pēc tam kā Central Bank of Latvia (CBoL) vadītājs). Agrāk tevi kritizēja par toreiz samērā biežajām situācijām, kad CBoL novēlotās reakcijas dēļ spekulanti izpirka visu latu tirgu. Kurš tolaik bija lata kursa „pakāpeniskās celšanas” politikas galvenais aizstāvis – tu vai prezidents Nameisis? Ja nemaldos tad tādas situācijas, kad CBoL zaudēja kontroli pār monetāro tirgu, bija tikai 3. Sākumā bija tā, ka zināšanas par īstajiem ekonomikas procesiem traucēja sekmīgi veikt manu darbu monetārajā tirgu; biju nedaudz skeptisks pret regulāru naudas drukāšanu. Tā kā tikko bija pacelti nodokļi visām precēm, uzskatīju par neētisku rīcību iekasēt naudu no nodokļiem un vienlaikus pelnīt zeltu monetārajā tirgū, regulāri drukājot latus. Īsti pat grūti būtu pateikt, kurš no mums šo ideju par lēni augošu lata kursu aizstāvēja vairāk. Es gan pieļauju, ka tā bija vairāk mana nostādne nekā Nameiša. Zināju, ka kursa izmaiņas sagādā īslaicīgas problēmas uzņēmējiem un kursa paaugstināšana automātiski paceļ preču tirgus cenas. Kurss tika mainīts tikai tad, kad strauji sāka pieaugt pieprasījums pēc latiem un bija jāizvēlas vai drukāt lielu daudzumu latus vai pacelt kursu.
|
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |