Pilnmēness nogurdinātie - Komentāri

Tas jau viss ir ļoti labi, un žetons vistu_zaglis par, tikai kaut kā neviens man nezkāpēc nevar uz pirkstiem paskaidrot, kā tieši būtu pa punktiem jāizpaužās strukturālajām reformām un ar ko tās ēd.

Bet toties varu pārtulkot jauku citātu no Aleksa Kerra(Alex Kerr) grāmatas Dogs and Demons: Tales From the Dark Side of Japan, NY, 2001 (skaidrojumi kvadrātiekavās mani):

Praktiski nekādā veidā neatskaitoties sabiedrībai, Japānas ministrijas pazīst vien vienu augstāko varu: Finanšu ministriju, kura nosaka valsts budžetu. Lai vai kāds būtu bijis katras valsts iestādes sākotnējais mērķis, laika gaitā tas ir vienkāršojies līdz saknei — saglabāt savu budžetu. Dr. Mijamoto Masao, izbijis Veselības un Labklājības ministrijas (VLM) ierēdnis, savā grāmatā "Trakokreklu sabiedrība" (Straightjacket Society) atstāsta sekojošu dialogu ar savu priekšnieku:

Mijamoto: "Jūs gribat teikt, ka, ja reiz budžetā tiek iedalīta nauda [katru gadu] kādam darbam, jūs vairs nevarat pārstāt to darīt? Kāpēc ne?"

VLM ierēdnis: "Valsts iestādēs, ja reiz noteikta naudas summa ir iebudžetēta kādam mērķim, tā ir jāiztērē."

"Bet taču nebūtu būtiski, ja nedaudz paliktu pāri?"

"Nav tik vienkārši. Neiztērētas naudas atgriešana [valsts budžetā] ir tabū."

"Kāpēc tā?"

"Naudas pārpalikums rada Finanšu ministrijai iespaidu, ka attiecīgais projekts nav ļoti svarīgs, kas nozīmē, ka tas var kļūt par mērķi budžeta griezšanai nākošā gada budžeta sadalē. Pat viena vienīga projekta zaudēšana nozīmē mazāku budžetu visai iestādei. Direktors par to nepriecāsies, jo tas ietekmē viņa karjeras iespējas.

Šis ir 1:1 tas, kas notiek Latvijā. I couldn't explain it better.