Give me a fucking break |
Give me a fucking break | 2. Maijs 2009 @ 00:45 |
---|
State of Play? Forget the fucking thing. Mūsu pašu mīļie līdzpilsoņi ikdienā izspēlē tik tizlas virāžas ar tik lētām stavkām, kādas nevienam Holivudas blokbāsterim ne sapņos nerādīsies.
Sometimes I wish I could strangulate people at will. But what's the fucking point. The ones in question wouldn't understand anyway.
Kāds varētu būt nosaukumu garastāvoklim, kad tev lietas šķiet pārāk stulbas, lai par tām smietos, bet neko citu tu neredzi jēgu darīt anyway? Ja nav, noteikti jāievieš kāds jauns termins.
|
Nekad nebiju par to tā iedomājies, bet ne gluži laikam tomēr. Vismaz man.
Man ironisks laikam saistītos ar to, ka es tiešām vēlos kaut kā pievērst uzmanību notiekošajam/variantiem, šeit pat nevēlos, bet vienkārši reakcija ir tāds izmisuma pilns neticīgs smaidiņš kā dzirdot, piemēram, mūsu politiķu runas vai ko tādu. Nav īsti par ko ironizēt, var tikai matus plūkt ārā un kraut kaudzītē ar debilu smaidiņu uz lūpām.
izsklausaas peec izmisuma, ironijas un sarkasma vienlaiciigi... - kad atradiisi vienu vaardu sho triis kombinaacijai - padalies... man arii lieti noderees :/
ak vai. es domāju ir jārunā ar terminoloģijas komisiju!
pirmais, kas ienāca prātā salikot kopā - izronisms. izklausās makten stulbi. :))
hmm, sapludinot tad jau var būt arī sarnisms un irkasms. vajadzēs droši vien kaut ko pavisam citu...
tas irkasms ātri lasot un samainoties burtiem vietām atkādināja par Ikaru.
Jā, brīžiem tik tizlas, ka jāraud!
Ak jā. :(
Nē nu manā gadījumā vismaz, paldies Dievam, nav nekāda tāda (atskaitot pašu cilvēku prāta stāvokli), par ko būtu jāraud.
Par ko Tu runā savā postā? Konkrētāk?
Par cilvēku stulbumu savstarpējās attiecībās.
Ah, nuja, tas ir bezgalīgs.
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |