Lielākā daļa no drāmām aizpērnā gadsimta grāmatās, šķiet, notika tāpēc, ka kāds(kāda) kādam ko baidījās pajautāt (tu mani par resnu nosauci?!) vai pateikt (ak, cienītā, es jūs tā pilnīgi nešpetni mīlu!). Tā teikt, sargājas cilvēki tapt sāpināti. Tad nu iedomājamies, ja šādas bailes valdītu arī ikdienas darba dzīvē. Piemēram, priekšnieks baidītos sekretārei pajautāt, vai viņa faksu ir nosūtījusi. Erm... |