rīt ērglim cik - jau septiņas nedēļas? - un manu izlasīto grāmatu skaitu (vismaz viena nedēļā) drusku nojauca lieliskais Žaume Kabrē.
"es atzīstos" ir viena no tās Lielajām Grāmatām ne tikai tāpēc, ka gandrīz deviņi simti lapaspušu (iemesls lasīšanai ilgāk par nedēļu), tas ir romāns, kas sevī raiti savieno vēsturi un mīlestību, izdomātību un skarbu realitāti, elli un ticības aklumu. "es atzīstos" manā galvā ir nostājies blakus "mīlestībai holeras laikos" un "zemei zem viņas kājām".

tagad daudz domāju par ļaunumu, tādu pārcilvēcisku ļaunumu, cerībā, ka maniem bērniem tas nebūs jāpiedzīvo.
vai, vēl trakāk, jārada.

(vispār - arī pētera imperatorē bija pietiekami daudz čerņas, tad jaunais murakami, tagad, pa nakti barojot, telefonā lasu janas egles pirmo stāstu krājumu. tā teikt, saulainu literatūru man nepiedāvājiet, haha)