friends [entries|archive|friends|userinfo]
Krišs

[ website | naivist.net ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

par NBA [Mar. 31st, 2026|07:20 pm]

martcore
es, protams, ieteicu pirms trīs gadiem detroitas "pistons" ultravirtuālajai vadībai un frontofisam sākt pārkārtošanos ar to, ka džeidenu aiviju vajag kaut kā aizmainīt no komandas (tīri cilvēces, detroitas un draftpiku labā), bet kaut ko tādu es negaidīju

------------------------

Ivey has gone live on his Instagram account more frequently in the past week, posting at least three lengthy videos after he was shut down for the rest of the season by the team because of injury last Thursday. On Monday morning, he called out the NBA for promoting Pride Month, saying it celebrates "unrighteousness."

"The world proclaims LGBTQ, right?" Ivey said during the video stream. "They proclaim Pride Month and the NBA does, too. They show it to the world. They say, 'Come join us for Pride Month to celebrate unrighteousness.' They proclaim it on the billboards. They proclaim it on the streets. Unrighteousness."

In another live stream Monday evening, Ivey questioned why he was waived before speaking again at length about religion.

"[The Bulls] said my conduct is detrimental to the team," he said. "Why didn't they just say, 'We don't agree with his stance on LGBTQ'? Why didn't they say that? ... How is it conduct detrimental to the team? What did I do to the team? What did I do to the players?"

"..."

On Feb. 19 against the Raptors, Ivey did not play because of a coach's decision, the first time in his young career he had been a healthy scratch. After the game that night, he noted that he "wasn't the same player as he used to be," referring to his religion while talking to reporters in the locker room.

"I'm not the J.I. I used to be. The old J.I. is dead," Ivey said. "I'm alive in Christ no matter what the basketball setting is."

Ivey was outspoken about his religious beliefs in Detroit, but his intensity ratcheted up during his tenure in Chicago, which agitated some team staff members who described Ivey as "preachy" around the locker room, sources told ESPN. His social media rants often lasted nearly an hour and ventured into a variety of topics, including his own bouts of depression, finding religion, "wicked" music lyrics, anti-Catholicism, abortion and asides about his love for apple pie.

-----------------------------------

He also predicted he would go unsigned as an NBA free agent: 'They gonna cancel me, bro, I'm telling you. They don't want this... God is faithful.'

Unprompted, Ivey turned his frustration to Golden State Warriors star Stephen Curry, whom he said has 'not surrendered.'

'And y'all believe he's a Christian?' Ivey asked. 'This stuff is not gonna matter on Judgment Day, all them rings he got, all them rings LeBron [James] got, all the rings Michael Jordan got.'

Ivey went on to downplay the importance of the NBA in his life, saying he is prepared to move on without the league.


--------------------------------------------------

kaut arī viss principā godīgi - džeidens uzlika nikolaju basketam, baskets uzlika nikolaju viņam (ja kāds vēl neierubījās, tad aiviju izmeta no līgas), no unrighteousness.
nabaga čikāga, tu to neesi pelnījusi
vai arī esi, jo mums te stāsta, ka aivijam tējkanna sāka svilpot jau detroitā
tad nu jā. lūk, jums arī plakanā zemeslode un citas izpriecas
LinkLeave a comment

Nedaudz par videospēlēm [Mar. 31st, 2026|03:24 pm]

martcore
beidzot elektriski spēlēju Baldur's Gate Enchanted Edition (līdz šim kaut kā nebija līdz tam), ko varu teikt par startu

vispār ļoti kaifs

pirmais, ko ievēro - bultas un pingponga bumbas ir salējuši vienā slotā pa astoņdesmit, nevis divdesmit
līdz ar to problēmas ar pārslogoto inventāru izzūd

tālāk, salējuši jaunus varoņus, nevis veco vietā, bet komplektā. tas, laikam, drīzāk palīdzēs variēt ļauno personāžu kolektīvu (ar kuru es neiesaistos attiec.), taču labie ir visai normāli. gribas pat kādu paturēt bandā, taču tad atceries kivana dps un, tā teikt, ne šoreiz.

treškārt, salējuši veselību miesā un garā vājākajiem ienaidniekiem, lai viņus nevarētu vairāk vanšotot. giberlingi vairāk ne ar ko neslimo. četru giberlingu uzbrukums liek veikt manevrus. piecu giberlingu uzbrukums pārvēršas par kautiņu pie diennakts alkoveikala. desmit giberlingu uzbrukums (pirms gadiem 20 pazīstams, kā giberlingu safari), tagad arī ir safari, bet vairs ne uz giberlingiem.

ar +1 ieročiem un munīciju, cik draņķīgi bija, tik arī ir. kādā piektajā dienā izejot no vienas kartes uz otru, man uzbruka vampīrvilks. un ko lai es ar viņu iesāku? parādīju nesportisku piezīmi un pārlādējos.
LinkLeave a comment

marts [Mar. 31st, 2026|02:01 pm]

inese_tk
[Current Music |The Seventh Seal - The Soundcarriers]

mazliet par marta otro pusi:

* 2 nedēļas atpakaļ darbiņā un sajūta it kā nekāds off mēnesis nebūtu bijis. atmosfēra joprojām saspringta, darīt lietas negribas, prokrastrinēju un agonēju + gan jau arī manam departamentam drīz sāks pievērst uzmanību rentablitātes koeficientiem.
bija tirdziņš un ne visai labi apmeklēts sadziedāšanās vakars ar Bangu. uz etnofestu ir nopirktas 3x mazāk cīruļu biļetes nekā pērn. bija arī Kārļa Klauberga koncis Briānielā - ar nebija daudz cilvēku, bet bija (saturiski) foršāk nekā biju gaidījusi.
* pag.nedēļas vidū piemetās kaut kāds sūds - deguns ciet, galva kā spainis, pārsvarā konstanti 37. kopš svētdienas atsāku varēt paelpot.
* ilgāku laiku bija bijis tā ļoti, ļoti forši un mierīgi attiecībās. netīšām par to aizpļāpājāmies, sasistām sev uz pleciem kādi mēs gudri un forši. nākamajā dienā sadirsāmies. un mēģinot atdirsties sadirsāmies vēl vairāk. droši vien tas pats princips kā kad A. Siliņš, lepns par sevi, aizbrauca uz Indiju pie sava guru un tas viņu noslānīja ar mietu.
* Lodge 49 - viens no pēdējā laika foršākajiem serikiem. ļoti žēl, ka beidzās. viņš ir lēns un tur nekas neatrisinās, bet ļoti skaisti kadri, patīkami skatīties un superforšs muzons.
* Neurosis jaunais albis ar Āronu!!!!!
* zirgam 24 gadi. bija ļoti jauka diena stallī - ar to sajūtu, ka viss pasaulē ir apstājies un pār visu ir nolaidies kaut kāds viņupuslaicīgs plīvurs.
* pirmos cīruļus dzirdēju pie Valmieras cietuma. pēc tam arī Mūrmuižā. ķīvītes ir back, stārķi ir back, zied māllēpes. jau parādās odi. tīrumi un pļavas pilnas ar zosu bariem. laikam kāds (mums liekas, ka pūce) novāca mūsu strazdu pāri, kas bija jau ievācies ikgadējā būrītī.
* dārzā neesmu bijusi. bet siltumnīcā ir sadīguši redīsi.
* uzsāku velo sezonu, iegremdējos Spicierī, apēdu pirmo pavasara saldējumu, braucu pa šoseju ar vaļā logiem.
* 17. aprīlī laipni lūgti uz koncertu "pusmūža sievietes/tantes un metālisti".
LinkLeave a comment

Kino: Hamnet [Mar. 28th, 2026|09:03 pm]

black_data
[Tags|]

Jāsaka, ka es tā īsti nebiju gatavs Hamnet. But I'm glad I did.
LinkLeave a comment

[Mar. 28th, 2026|10:35 am]

black_data
Ir dienas, kad man šķiet, ka es šai dzīvei neko nekontribjūtoju. Citi cilvēki dara mākslu vai izgadro vakcīnas, man pat nav viedokļu ar ko padalīties soctīklos. Mani dienas mērķi ir uztaisīt pēc iespējas labāku kafiju, atras kādu mūziku, kas mani negarlaikotu, vai sameklēt kādu filmu, kas nebūtu Holivudas klišeju savārstījums. Nesenā ballītē secināju, ka cilvēki, kas lieto alkoholu, iekuļas visādos piedzīvojumos. Ne vienmēr viņi tajos vēlas būt tanī brīdī, kad tie notiek, bet vismaz tas ir kāds stāsts kādā ballītē. Man arī nav nekādas intereses viedot draudzības kikboksa grupiņā, vai vispār jebko balstītu jebkādā hobijā. Mani neinteresē arī bāri, restorāni, teātris, tviteris, politika, par ikdienas grind bezjēdzību es vispār nerunāju. Man vakar treniņa laikā bija zvanījis kolēģis, un es īsti nesapratu, kurā brīdī es varētu būt neskaidri izteicies, ka man ir nulle intereses risināt korporatīvos ugunsgrēkus, un ka es esmu gatavs pārdot tikai savas kompetences un laiku, plānojot savu grafiku, nevis savu dvēseli. Tādā ziņā es ļoti cienu tos kolēģus, kas var paziņot, ka pēc pus stundas viņus var nemēģiāt sakontaktēt, jo viņam ir jābrauc pakaļ bērniem, un izjūtu nicinājumu pret tiem, kas kaut ko runā par virsstundām.

Var jau būt, ka šis viss ir pārgurums un slimošanas sekas. Jāmēģina iziet no mājas, un pāriet pāri ielai, kur notiek pasākums. Cilvēkiem tipa patīk pasākumi.
Link3 comments|Leave a comment

daiļrade [Mar. 26th, 2026|01:54 pm]

martcore
vajadzētu sacerēt vēl kādu kompozīciju par masu izklaidi
ar nosaukumu, teiksim, girlfriend in the kukurags
kas skanētu tāpat, kā girflriend in a coma, bet ar reversētu vēstījumu
te gērlfrends justos ļoti priecīgs no masu izklaides, bet komā no pēkšņas asfiksijas būtu pats boifrends
uz skatuves varētu dziedāt un dzejot ar bērniem rajecka
tā teikt, olgas disenīte ar mazajām misenītēm
pats ex-rajeckis ekstāzē lauž vairākus sintezatorus
vārdsakot, skaņdarba girfliend in the kukurags liriskajai daļai ir ļoti plaša iespēju kapacitāte
LinkLeave a comment

[Mar. 25th, 2026|04:03 pm]

rasbainieks
mūsu dārzā vienmēr ir bijuši sastopami eži
senāk lidinājās arī sikspārņi, bet tad kaimiņi nojauca veco šķūnīti un uzbūvēja jaunu
glīta siena terasei, bet sikspārņu vairs nav
pēdējās dažas vasaras šeit konkrēti dzīvoja četri eži, viens ar kleinu pakaļķepiņu, mēs satikāmies daudz un bieži, viņiem pat gadījās man uzkāpt uz kedām
viņvasar kompostā ieperinājās žurkas, un eži pazuda
pagājšnakt uz ielas tieši pretī vārtiem atradu nobrauktu ezīti
vismaz nonesu malā, visu tādu stīvu un izstieptām ķepiņām
Link8 comments|Leave a comment

Kino: Sorry, Baby [Mar. 24th, 2026|08:53 pm]

black_data
Sākot skatīties šo filmu, tā lēnām sāka mani kaitināt. Ne vienmēr filmai ir jābūt sliktai, lai tā man nepatiktu. Ne visam ir iespējams pieslēgties empātiski vai kā citādi, un līdz ar to es nevaru aizpildīt tās vietas, kas ir atstātas aizpildīšanai man kā skatītājam. Un tad pienāca brīdis, kad tapa skaidrs, par ko šī filma ir. Mazliet atkārās žoklis, un es atguvu fokusu.

Jāsaka gan, ka uz beigām mani šī filma sāka kaitināt atkal, bet te nu jau es sapratu, ka mani kaitina filmas galvenā varone. Filmā bija vairākas epizodes, kas, tā teikt, šķita pārāk tuvu mājām, un izrādās, tas mani kaitina. Tam nav sakara ar to, ka filmas galvenā varone kaut kā objektīvi būtu kaitinoša, tam ir sakars ar manu individuālo pieredzi. Bet tad jau bija klāt filmas beidzamais monologs, kas bija diezgan bēdīgs, bet skaists, un tapa skaidrs, ka šis ir par general human condition, un ja tā padomā, reizēm mums visiem varētu gribēt atvainoties kādam par to, ka dzīvē mēdz notikt visādi sūdi, un mēs tur neko nevaram padarīt.

Nesaistīti, bet varbūt saistīti - kaut kur nesen dzirdēju stāstu par māti ar tīs bērniem, kas piedalījās klīniskajos pētījumos kā pētījuma objekts ar treatment resistant depresiju mūža garumā. Man drusku radās jautājumi, kā viņa tika pie tāda bērnu skaita. Skaitlis trīs liek domāt, ka tā bija diezgan apzināta izvēle.
Link8 comments|Leave a comment

Kino: Project Hail Mary [Mar. 24th, 2026|04:05 pm]

black_data
[Tags|]

Starp citu, Goslings kosmosā ir diezgan ok. Es teiktu, ka mazliet labāks kā Mets Deimonds kosmosā. No visiem Holivudas feel good elementiem filma nespēja atbrīvoties, toties neiekāpa dažās klišejās, lai gan dažām pietuvojās ļoti tuvu.
LinkLeave a comment

marts [Mar. 24th, 2026|09:34 am]

inese_tk
dienas stacionārs, tātad. es jau te minēju, kā es tiku pie nosūtījuma. ja mazliet plašāk, tad - šis "piedzīvojums" + visādi citi stresa faktori, tai skaitā situācija un atmosfaira darbā (un tas, ka man nemaz negribas strādāt, to, ko es strādāju), mani ap gadumiju bija diezgan ļoti nomākuši. es vispār necik nejūtos mērķauditorija pašenei, bet man bija domas par to, ka būtu ritīgi forši saslimt vai tikt pie kkādas traumiņas (viegls smadzeņu satricinājums, piemēram), lai vismaz uz brīdi visi un viss vnk atpistos no manis. + novēroju ķermenī visādas disregulācijas pazīmes - piem, mētājamies ar dzīvesbiedru dīvānā, bindžojam vieglu, fun, komforting seriku - ir cozy un nav nekādu ārēju stresa faktoru, bet es ik pa laikam saprotu, ka esmu nenormāli savilkusies un sasprindzinājusi visādas ķermeņa daļas. to pamanot centos tās apzināt atslābināt un dziļi paelpot, bet pēc brīža atkal un atkal konstatēju, ka saspringums ir back. sāka arī parādīties problēmas ar miegu. es lielāko daļu dzīves esmu pavadījusi ar miega traucējumiem, galvenokārt, nespēju aizmigt (un pēc tam pamosties), bet pēdējos gados situācija ir ievērojami uzlabojusies, tāpēc arī satraucos, jo ļoti negribējās, lai šis atkal sabojājās. nu un vnk visādi deprīgi simptomi, kā grūtības saņemties darīt jebko, arī tipa foršu, utt.
kādā rītā pie kafijas lasot ziņas, izlasīju par palīdzības anketu, ziņkāres dēļ aizpildīju un gandrīz uzreiz saņēmu ziņu, ka jau nākamajā dienā varu apmeklēt psihiatru. brīdi šaubījos, bet turpināju būt ziņkārīga un šo iespēju izmantoju (pēc nedēļas, nākamā diena likās too much). protams, dabūju recepti AD, bet iepriekšminētā saspringuma dēļ interesējos vai nevar dabūt nosūtījumu, pie deju un kustību terapeita (es pie tāda esmu gribējusi iet jau iepriekš, bet finansiālu un ģeogrāfisku apsvērumu dēļ nav sanācis). izrādījās, ka atsevišķi nevar, bet dabūju nosūtījumu uz dienas stacionāru, kurā ir iekļauts šis terapijas veids. pareizāk sakot, būtu jābūt, bet nebija.
parasti rinda uz dienas stacionāru Strenčos esot vairāki mēneši, bet es tiku pēc ~mēneša. godīgi sakot, efekts bija jau pirms es tur nokļuvu, jo pēkšņi kalendārā bija pārādījies datums, kuru gaidīt, jo tad es "saslimšu" un varēšu neiet uz darbu un veltīt laiku sev/pauzei. tas diezgan jūtami atlaida daļu no depra un jau likās, ka dzīvot kļuvis krietni vieglāk. nekādus medikamentus tā arī nesāku lietot.

sāku 11. fevrālī. uzzināju, ka dejas un kustību terapeite iet prom no darba, jauna vietā nav atrasta un šīs nodarbības man nebūs. uz drāmas terapiju nevarēju iet, jo esmu strādājusi kopā ar terapeiti pie vienas KVFR izrādes. atlika fizioterapija, mūzikas terapija, vizuālās mākslas terapija un psihologs.
fizioterapija - laikam jēdzīgākais, ko es tur dabūju un darīju.
mūzikas terapija - diezko neklikšķēja ar terapeiti. mazliet saprotamāka man viņa kļuva, kad uzzināju, ka gandrīz visu mūžu nostrādājusi par mūzikas skolotāju un par terapeiti izmācījusies tikai kovidlaikā. viņa bija ļoti tendēta uz padomu došanu, tai skaitā tādu, kas pēc maniem standartiem atbilstu lekšanai Karpmana trīsstūrī. ar mūziku neko baigi nedarījām.
vizuālās mākslas terapija likās interesanta, bet tur savukārt knapi paspēju kko iesākt, tad dažādu iemeslu dēļ izkrita dažas nodarbības un tad terapeite vienkārši saslima un tā arī viss beidzās.
psiholoģe - brīžam likās ok, brīžam ne visai. kopumā radās iespaids, ka psihologs, atšķirībā no psihoterapeita ir visai bezjēdzīgs. piefiksēju, ka runājot ar viņu domāju par to, kā man gribētos par šo pieredzi pastāstīt un parunāt ar savu psihoterapeiti. not sure vai tas ir normāli vai nē.
visas nodarbības notika individuāli, man nebija nekas grupās (kā bija šai influencerei pirms ~10 gadiem Veldres ielā Rīgā). man īstenībā laikam būtu patikusi kkāda viena nodarbība nedēļā grupā. bet drāmas terapija laikam mēdzot notikt grupās. pārsvarā notika 9-12, nebija katru dienu (man gan arī katru dienu reāli nebija ko salikt, neies jau katru dienu runāt ar psihologu).
uzsākot un beidzot bija tikšanās ar dienas stacionāra vadītāju psihiatri - tā gan bija ritīgi forša un entuziastiska un, par laimi, necentās uzspiest AD lietošanu.

vai realitāte atbilda manām ekspektācijām? laikam īsti nē, galvenokārt tāpēc, ka nebija tas, ko es gribēju visvairāk - kustību terapeits. bet nu bija daudz fizioterapijas, tas arī bija kūl. vai es ieteiktu šo citiem? noteikti, īpaši, ja ir pieejamas sociālās garantijas t.i. apmaksāta slimības lapa + jūs nepazīstat nevienu no terapeitiem un ir pieejama pilna programma.
nu vienīgi vēl es novēroju, ka tur tie speciālisti ir pieraduši drusku pie citādākiem gadījumiem - nu tādiem, kuri visdrīzāk pievērš daudz mazāk uzmanības savai iekšējai pasaulei. nu vai nepievērš vispār. nu un vēl, varbūt izklausīsies augstprātīgi, bet brīžam tur bija tāda lauku un varbūt arī neprofesionalitātes sajūta - saistīta ar speciālistu savstarpējām sarunām, visādiem stereotipiem, padomu došanu un tā.

reālie un taustāmie ieguvumi - iespēja mēnesi neiet uz darbu, netērējot atvaļinājumu un saņemot piķi. reāli atpūtos no dirnēšanas pie kompja - es gan dirnēju arī Heroes, īpaši sākumposmā, bet laikam ejot to darīju aizvien mazāk un atsāku lasīt grāmatas. man jau kādu ilgāku laikposmu bija palicis grūti to darīt. izlasīju veselu čupu. ļoti minimizēju smēķēšanu. pārstāju pirkt paciņas, tik drusku pastreļīju dzīvesbiedram tabaciņu. fizioterapija bija forši, vajadzētu tik turpināt iesākto. man bija licies, ka brīvajā laikā pievērsīšos mājsaimniecībai un revidēšu skapjus utt. - tas nenotika, ģemperi joprojām gāžas virsū, kad atver skapja durvis. bet bija tiešām foršs un silts un mierīgs un rūķīgs laiks pa māju ar dzīvesbiedru. skaista ziemiņa bija.
Link1 comment|Leave a comment

[Mar. 23rd, 2026|02:55 pm]

dienasgramata
No noklausītajām sarunām - kāda sieviete līksmi uz Akmens tilta pa telefonu (krieviski): "Negribējāt krievus - saņemiet Ramadānu!"
Link4 comments|Leave a comment

[Mar. 23rd, 2026|02:54 pm]

dienasgramata
Raidījumā "Zināmais nezināmajā" kāda pētniece par jaunu vēža ārstēšanas metodi (uzbudināti): "Un, kas man ļoti patīk - ka tas aiziet arī līdz metastāzēm!"
Link2 comments|Leave a comment

[Mar. 22nd, 2026|10:20 am]

black_data
Es te papētīju aktuālo bezvadu austiņu piedāvājumu, un nonācu pie dažām interesantām atziņām par mūsu globālo sitāciju tehnoloģiju frontē. Es pārāk nenoslogošu šo tekstu ar tehniski specifiskiem aprakstiem, bet caurmērā nav noslēpums, ka standarta bezvadu skaņas pārraides risinājumi nav bez skaņas kvalitātes zudumiem. Vai tas ir tik svarīgi, ir mazliet cits jautājums, bet es gribēju sev atstāt atvērtas visas opcijas, ja es vēlētos iegādāties vēl vienas austiņas, jo nav tā, ka man šobrīd nebūtu uz kā klausīties mūziku, ejot pa ielu ar suni pavadas otrā galā.

Android īpašnieki var nesteigties sev sist uz pleca, jo viņu ierīcēm arī ir zināmi ierobežojumi operētājsistēmas līmenī, bet Apple ir fantastiska kopmānija. Es noteikti varu releitot ar sajūtu, ka visai pasaulei nav taisnība, un es pats izdarīšu labāk, bet šī filozofija Apple produktus ievieto atsavišķā, no citiem noslēgtā pasaulē. Īpaši fantastisks ir fakts, ka ir Apple Music, kas piedāvā kaut ko tādu, ko iPhone īpašnieki tā īsti nemaz nevar izmantot. Te gan jāpiezīmē, ka beidzot parādīsies Apple produkti, kas šo ierobežojumu noņems. Vēl šī visa sakarā es secināju, ka es varbūt gribu AirPods Max, un pretēji daudzu audiofilu kritikai, tas ir diezgan labs produks, ja tu jau dzīvo Apple infrastruktūrā, lai gan vērtējot tos ērpodus atsevišķi kā autonomu produktu, tas šķiet diezgan dārgs.

Lai vai kā, šo visu faktiski var aizstāt ar vienu type-c vadu, un šinī frontē iPhone bieži vien ir labāks risinājums, kā daudzi citi. Tur ir drusku jāiedziļinās tajā, kas būs vada otrā galā, bet tev vismaz nevajag neko vairāk kā telefonu, vadu un austiņas. Šobrīd daļa pasaules ir satraukusies par savu atkarību no telefoniem un korporācijām, un tāpēc ir sākusies mode iegādāties visādas specializētas ierīces, tai skaitā ierīces mūzikas atskaņošanai bez mūzikas servisiem. Iespējams sava vecuma dēļ, man šādu emocionālu problēmu nav, un es labprāt izbaudu faktu, ka telefons ir jaudīga multifunkcionāla ierīce. Taču šajā sakarā mani pārsteidz, ka audio produktu piedāvājumā nav risinājumu, kas visus vadus un spraudņus apvieno vienās austiņās. Mēs esam pusceļā uz šo mērķi, jo lielākā daļa dārgā gala austiņu jau tagad ir tehnoloģiski sarežģītas ierīces, bet pietrūkst vēl viens pēdējais solis, kas tās padarīs par autonomām mūzikas atskaņošanai paredzētām ierīcēm, un telefons kļūs vienīgi par vadības ierīci, un varbūt par datu pārraides nodrošinātāju.
Link2 comments|Leave a comment

Puretone - Addicted To Bass [Mar. 20th, 2026|01:51 pm]

black_data
[Tags|, , , ]

Taisīt atsevišķu cibu mūzikai drošvien būtu pārspīlēti?

Patiesībā jau man gribās kaut kādu platformu, kur šo visu varētu labāk organizēt. Vislabāk jau uztaisīt kaut ko pašam, jo viss, ko es esmu izmēģinājis līdz šim, nespēj nodrošināt tieši to, ko man vajag.

https://www.youtube.com/watch?v=eH4sMocy2rw
LinkLeave a comment

One Battle After Another [Mar. 20th, 2026|11:02 am]

black_data
[Tags|]

One Battle After Another man lika aizdomāties, ko no dzīves vēl sagaida pusmūža vīrieši? Šī gan tiešām ir paaudzes un ģendera specifiska lieta. Neejot abstrakcijās, kāda dzīvei vispār ir jēga, ar jauniem vīriešiem daudz maz viss ir skaidrs. Vecākiem vīriešiem atliek vien dusmoties un nepieņemt realitāti, ka viņu izpratni par pasaules kārtību nevienam tā īsti nevajag.

Lai vai kā, šī filma mani nekaitināja tā, kā to darīja pingponga filma, bet kopumā stāsts mani garlaikoja. Varbūt mazliet kičīgāks, bet atkal jau saturs par to, cik briesmīgā stāvoklī ir pasaule, pie tam specifiski Amerika. Ir pilnīgi ok, ka Oskarus un Berlīnes lāčus dod filmām, kas ir specifiski aktuālas konkrētajai kultūrtelpai, bet man reāli kaitina, ka vēl joprojām Oskariem piedēvē kaut kādu augstāku māksliniecisku statusu. I mean, tas pats Straumes haips man rada sajūtu, ka Berlīnes mūris sabruka aizvakar, un mēs visi teju kā uzzinājām par rietumu popkultūru. To, ka Straume patīk kritiķiem, es jau sapratu pēc pirmajām balviņām, un Oskaru nedabūšana šo filmu nepadarītu par mazāk vērtīgu.

Bet visas labās lietas, ko interneti stāstīja par One Battle After Another, ir valīdas. Vizuāli - hands down. Aktierspēle - mani var kaitināt Di Kaprio kā cilvēks, bet es gandrīz aizmirsu, cik labs viņš ir kā aktieris. Ne viņš viens, protams. Viss tas komiskais elements - es nez. Tiešām Holivudai ir grūti runāt par smagām tēmām bez vieglas ironijas un absurda? Kaut kāds leftist Tarantino.
Link2 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]