- 23.10.07 23:08
- Ar ko gan dzejnieks, kas pa dienu strādā reklāmas kantorī, bet reizi pa reizei kaut ko sadzejo, atšķiras no Čaka, kas nezin kāpēc pēc padomju varas sākuma žigli piemērojās jaunajam laikam un dzīvoja tīri tā neko? Ta ne ar ko viņš neatšķiras. Jo tieši tāpat visu savu iztikšanu nopelna ar kaut kādu tekstiņu rakstīšanu un vienkārši neko citi neprot un pat neprot iztēloties, ka vērētu nodarboties ar kaut ko citu. Lai tāds kaut ko rakstītu atvilktnei? Tas ir smieklīgi, jo par to jau nav pat honorāra. Un tāds lai ietu strādāt gaterī?
- 7 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 23.10.07 23:21
-
par flīžu licēju
- Atbildēt
- 23.10.07 23:23
-
kādu tādu flīžu?
- Atbildēt
- 24.10.07 02:09
-
esmu darījusi VISU, un šis, jei bogu, ir visvieglāk.
šajās dz-dienās biju Valmierā, kur Juris Helds un Viks sāka savā starpā lielīties, kur tik nav strādājuši Padomju laikos, kad nebija reklāmas aģentūru. Par kurjeru - naktssargu - kurinātāju - sanitāru - teātra dežurantu, utt. - Atbildēt
- 23.10.07 23:50
-
Atšķiras pat ļoti, un man žēl, ka tu neredzi šo atšķirību. Vēmiens nāk.
- Atbildēt
- 24.10.07 11:10
-
es nesaprotu,par ko jūs te strīdaties?
par morālām/amorālām naudas pelnīšanas metodēm?
par to, ko "dzejnieks" drīkst / nedrīkst?
Kas tad vispār ir dzejnieks? Manuprāt, cilvēks, kas konkrētajā brīdī raksta dzeju. Visos pārējos brīžos viņš ir viskautkas cits. Un lai taču dzīvo mierā, kā nu katrs māk. :) - Atbildēt
- 24.10.07 12:20
-
+1
- Atbildēt
- 24.10.07 20:31
-
Viena atšķirība, manuprāt, ir tāda, ka reklāmas aģentūrā dzejnieks savus tekstus neparaksta un līdz ar to publiski neuzdod par savu personisko pārliecību. Smadzeņu darbs, teksti tiek pārdoti bez nekādām autortiesībām. Kad tiek reklamēta klienta prece, visi zina, ka tā ir apmaksāta reklāma.
Savukārt nabaga Čakam vai Sudrabkalnam bija vēl citi apstākļi, iespējams, svarīgāki par naudu.
Bet jā, taisnība, es tiešām neko citu neprotu vai nespēju iztēloties, vismaz tādu, par ko man kāds būtu ar mieru maksāt. - Atbildēt