Kolektīvais lūzerisms.
P.S. Es nopirku divas.

Es, savukārt, tā īsti nespēju iedomāties, ko varētu gūt pastaigājoties pa mežu. Varbūt kādu čiekuru? Bet raudzīšanās pa logu toč ir viena vienīga zaudēšana.

Var iegūt, piemēram, gailenes. Bet raudzīšanās pa logu ir labāka par šo grāmatu kaut vai tikai tāpēc, ka ir atšķirīgs skatu punkts.

Raudzīties pa logu var jebkurā laikā, bet pastāsti par tiesāšanās aizkulisēm ikdienā nav pieejami. Skatīšanās pa logu salīdzinājumā šīs grāmatas lasīšanu ir kā aiziešana uz veikalu salīdzinājumā ar aiziešanu uz cirku. Skaidrs, ka daudzi cilvēki labāk izvēlas ekskluzīvāko atrakciju.

Daudz kas ikdienā nav pieejams. Tas vien nenozīmē, ka tas kādam būtu ļoti vajadzīgs.

Protams.
Bet, ja ir jāizvēlas starp divām vajadzīgām lietām, no kurām viena vienmēr ir brīvi pieejama, bet otra ne, tad skaidrs, ka racionāli ir izvēlēsies to lietu, kas ir mazāk pieejama (uz to brīdi atsakoties no vieglāk pieejamās).
Attiecībā uz grāmatu un skatīšanos pa logu tas nestrādā, ja cilvēkam viena no šīm lietām vispār nav vajadzīga. Saprotams, ka dažādiem cilvēkiem var būt vajadzīgas atšķirīgas lietas. Bet īsti nesaprotu tavu argumentāciju, kādēļ tev skatīšanās pa logu šķiet labāka (vajadzīgāka) par šīs grāmatas lasīšanu. Tu saki: "Bet raudzīšanās pa logu ir labāka par šo grāmatu kaut vai tikai tāpēc, ka ir atšķirīgs skatu punkts." Nu skaidrs, ka skatu punkts ir atšķirīgs, bet kāpēc labāks. Jo es tak varu pateikt "Bet šīs grāmatas lasīšana ir labāka par raudzīšanos pa logu kaut vai tikai tāpēc, ka ir atšķirīgs skatu punkts.". Un vienīgā sakarīgā informācija šajā tekstā būtu precīzi tāda pati, kā tavā tekstā - "grāmata nav logs".

Tas saucas masu psihoze.

nesaspringsti. tad jau es tikko zaudēju nedaudz laika, lasot tavu pukstu...