- 8.4.06 17:39
- Laikam neesmu bijis Drēzdenē, nezinu, kā ir tur, taču šeit tomēr ir nomācoši sajūtamas Otrā pasaules kara sekas – tas, ka vienā mirklī pilsētas vienkārši vairs nav bijis, un tad sākts būvēt vietā. Taču sabūvēts viss kaut kā ne tā. Droši vien labi gribēts, arhitekti savā laikā centušies, izpaudušies, risinājumi ir meklēti un atrasti, taču vienalga nepamet sajūta, ka tas viss ir tāds kā pagaidu piepildījums. Ir jau skaidrs, ka diezin, vai būtu bijis iespējams tai brīdī, kad sāka būvēt un atjaunot, uzreiz saprast, kādai tai pilsētai turpmāk būtu jābūt. To laikam neviens nekad nevar saprast – tas izveidojas laika gaitā. Bet te nekādas laika gaitas vienkārši nav – tāpat kā tās nav Hanoverā un citās Vācijas pilsētās. Rietuberlīnē to tā nejūt – tur par labu nākusi saspiestība, tāda ir mana pārliecība.
- 14 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 8.4.06 17:48
-
drēzdenē kautkā dīvaini ir, bet waršavā, kamēr neuzzināju, ka tā ir pēc kara uzcelta, nemaz nemanīju, ka kautkas dīvains.
- Atbildēt
- 8.4.06 17:50
-
maziņajā varšavas vecpilsētā to ļoti var redzēt
- Atbildēt
- 8.4.06 17:51
-
Nu nezinu, ar Varšavu ir tieši tas pats. Mākslīgais plašums ar asfaltētajiem klajumiem nodod
- Atbildēt
- 8.4.06 17:54
-
Klajums kā pagaidu piepildījums. Tu gadījienā neesi arī dzejnieks? :-)
Un kā Jelgava? - Atbildēt
- 8.4.06 17:58
-
Arī bēdīgi
- Atbildēt
- 8.4.06 18:04
-
un Ņevas prospekts!?
- Atbildēt
- 8.4.06 18:05
-
Un Doma laukums?
- Atbildēt
- 8.4.06 17:53
-
fašisti!
- Atbildēt
- 8.4.06 18:21
-
uz mani Vācijā visspēcīgāko iespaidu atstāja Rūras apgabals. atmosfēriska vieta (kad mēs stopojām, mūs viens vācietis pa turieni izvadāja). ko vien vērta ir leģendārā Krupa rūpnīca, kas, šķiet, vispār nav ne reizi modernizēta vai atjaunota kopš tās rašanās laikiem.
- Atbildēt
- 8.4.06 18:23
-
Jā, tā ir izcila. Tur bija tās Hermaņa Ledus izrādes, tad tur biju. Mani vispār sajūsmina rūpnieciskā arhitektūra, bet šī ir īpaša.
- Atbildēt
- 8.4.06 21:45
-
Neba visu lielo Vācijas pilsētu liksta. Bet ko var gribēt, ja pēc kara gribējās/vajadzēja īsā laikā un ar ierobežotiem līdzekļiem atjaunot par 80% nopostītas pilsētas, ne jau katrai ēkai tad varēja kādu īpašo pieeju meklēt. Tagad daudz kur tās bezveidīgās pēckara mājas pamazām atkal jauc nost, lai aizstātu ar kaut ko citu, veiksmīgāk vai ne tik veiksmīgi. Ja esi Autentiskuma meklējumos, tad dodies uz mazpilsētām, un/vai lieto iztēli.
- Atbildēt
- 8.4.06 21:56
-
Patiesībā es neko nemeklēju, vēl jo mazāk autentiskumu. Es vēroju to, kas ir
- Atbildēt
- 8.4.06 22:11
-
Vai tiešām Tev nekad ne(sa)gribas iztēloties to, kā uz šīm pašām ielām izskatījās pirms gadiem piecdesmit, pirms simts?
- Atbildēt
- 8.4.06 22:13
-
Tur kur ielas vēl vecajās vietās, tas ir iespējams.
- Atbildēt