- 15.9.15 20:30
- Teorētiski to, ka kariju ir iespējams pagatavot gandrīz no jebkā, nojautu un jau zināju - kā nekā, mājās ir branga indiešu pavārgrāmata. Taču tagad, kad esmu sekmīgi pagatavojis ķirbja kariju (jau apēsts), es tam nudien ticu.
- 14 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 15.9.15 21:34
-
no ķirbja jau var pagatavot jebko!
- Atbildēt
- 15.9.15 22:02
-
un recepte?
ja pieliek tās garšvielas, kurām virsū rakstīs karijs, viss garšo pēc... karija. :) - Atbildēt
- 15.9.15 22:15
-
Pat ar "tām garšvielām" (vai runa ir par karija pastām vai ko?) tā gluži vis nav, taču prātīgāk jau ir pamanilupēt ar sastāvdaļām pašam.
- Atbildēt
- 16.9.15 01:13
-
lūdzu recepti studijā!
- Atbildēt
- 16.9.15 03:57
-
Cik es zinu indžas, tad jebkurš pārvārīts sautējums ar garšvielām var tik saukts par kariju. Sastāvā var būt dajebkas, ja forma atbilst. Garšvielām nav jābūt daudz un nav viena veida karijgaršvielas.
- Atbildēt
- 16.9.15 08:05
-
Principā tā ir.
- Atbildēt
- 16.9.15 08:45
-
Prof. Biezpientaure
lai pagatavotu kariju, vajag, nu, kariju.
pārējo sastāvdaļu klātbūtne netraucē, bet nav arī obligāta :)
ziemeļnieku iekšas ir spēcīgākas, mums tie kariji bez karija var saturēt arī dārzeņus. - Atbildēt
- 16.9.15 10:20
-
I repeat. Indieši, ko esmu saticis no dažādiem subkontinenta nostūriem, ar vārdu karijs apzīmē ēdiena konsistenci un gatavošanas procesu, nevis garšvielu veidu.
- Atbildēt
- 16.9.15 10:56
-
Prof. Biezpientaure
Roger. Bet es jau par ko citu. Ka indiešu gatavotie kariji ir pārsvarā dzīva uguns neatkarīgi, kā viņi to gatavo. Un ka tam ir iemesls.
- Atbildēt
- 16.9.15 11:22
-
Nu nav tā :) tur ir nianses. Ar vārdu nianses es domāju MILZĪGAS atšķirības. Bet jā, daudzi kariji nāk no dienvidindijas un tur ir asi. Bet ir ļoti daudz maigu kariju ēsts.
Es neapgalvoju, ka orientējos indiešu virtuvē, tikai atcerējos, ka viņi tieši par kariju uzsvēra, ka tam nav jābūt asam un ar speciālām garšvielām. Vairāki, no dažādiem štatiem, dažādās situācijās. Tad sāku pievērst uzmanību. - Atbildēt
- 16.9.15 12:08
-
Ir, ir liela dažādība. Tas ir tāpat kā ar ēdienu, ko var nodēvēt par "voku". Tas kopīgais un vienojošais šādiem ēdienien parasti ir "pavilkt garāku" kādu produktu, kura ir maz (gaļa, zivs) un, protams, izkrāšļot vienmuļo ikdienu - lai nav pliki rīsi.
- Atbildēt
- 16.9.15 12:10
-
Prof. Biezpientaure
Voks kā šašliks - svarīgs gatavošanas veids. Cīsiņu-burkānu voks.
- Atbildēt
- 16.9.15 12:08
-
Prof. Biezpientaure
Nujā. Man nav pieredzes ar ziemeļu štatiem. Liela valsts ar lielām klimata atšķirībām.
Tas, ko latviešu virtuvē apzīmē ar vārdu putra, arī var novest izmisumā nezinātāju - no pienā vārītas mannas bez safrāna līdz grūbām ar jēra pautiem un karija garšvielu maisījumu ) - Atbildēt
- 16.9.15 13:20
-
Apmēram. Kebabs ir jebkas cepts uz iesmiņa. Suši ir jebkas uzlikts uz rīsu pikucīša. Kaut kā tā.
- Atbildēt