|
|
|
Decembris 2., 2015
20:44
Lelles ir vesela zinātne, nudien.
Skaidrs, ka KL alkst pēc leļļu bēbja. Tās ir mantas, ko viņa pamana jebkurā rotaļlietu veikalā, jebkurā lielveikalā, bērnudārzā, draudzeņu meitu leļļu arsenālā un jebkur citur. Tā nu ir visnotaļ loģiski, ka uz Ziemassvētkiem devos leļļu meklējumos. Pirmā izvēle krita uz BabyBorn. Laikam jau tāpēc, ka populāra - kaut kam taču tur jābūt! Arī leļļu rati lēdijai no BabyBorn kolekcijas - kalpo godam, par kvalitāti nekādu sūdzību. Taču tagad, ciemojoties Vācijā un pavērojot, kā KL spēlējas ar viņu meitas leļļu bēbjiem, tapa skaidrs, ka BabyBorn nebūs īstā izvēle pirmajam leļļu mazulim - pārāk ciets un robusts tas mazais, mākslīgais cilvēks. Otra lelle viņiem daudz mīlīgāka, ar auduma ķermeni, vieglāk nēsājama un mazajai lēdijai krietni tīkamāka.
Tā nu devāmies uz veikalu Vācijā lelles meklējumos. Mī un žē! Kādi piecsimt divi varianti! Un vairums kastēs - kā lai patausta un izvēlas to jaukāko, ja nezini visus zīmolus un to īpatnības? Arī cenu amplitūda diezgan iespaidīga. Ķīnas ābece.
Pēc nepārliecinošas sarunas ar vācu pārdevēju, izvēlējāmies lelli, kura mīlīgā balsī smejas, maina sejas izteiksmes (sākumā domāju, ka man pie tā plaukta rādās) un, ceru, ir ar mīkstu ķermeni.
Vedot lelli mājās, mums bija ļoti priecīgs, viegli ķiķinošs koferis. Kurš pielija ar manu sejas toniku... Ceru, ka lelle, atšķirībā no izmirkušās kastes, būs izdzīvojusi.
|
15:52
Mazais izbrauciens uz Vāciju bija tiešām jauks, pat neskatoties uz lietu. Ziemassvētku tirdziņi iedeva īsto pirmssvētku noskaņu, bērni sajūsmā principā par visu. Karlīna, izrādās, ir īsts sabiedriskā transporta fans - viņai ārkārtīgi patīk vilcieni un lidmašīnas. :) Un pavisam forši, ka bijām ciemos, kur bērni - jauniešiem bija kompānija un jaunu rotaļlietu kalni, pieaugušajiem - naksnīgas sarunas, kad mazie cilvēki pa gultām, daudz pastaigu svaigā gaisā un mazliet atpūtas. :)
Pirmās Ziemassvētku dāvanas arī sagādātas.
|
Novembris 19., 2015
10:05
Vakar, skatoties Dzintras Gekas Dieva putniņus, Krišjānis jautāja: "Mammu, ko mēs darīsim, kad sāksies karš? Stāvēsim un dziedāsim? Bēgsim? Vai iesim karot?"
|
Novembris 17., 2015
09:39
Nākamnedēļ gaidāms mini ceļojums, bet uz kopējā ģeopolitiskā fona vairs nekādu īstu prieku lidot nerodu...
Kaut man ļoti patīk lidot.
Parasti man diezgan veiksmīgi izdodas saglabāt sajūtu "pasaule ir tur ārā", taču šobrīd ir kaut kāda plaisa radusies, un kopējās bailes lien iekšā arī manā dārziņā.
|
Oktobris 28., 2015
15:04
Līdz ar darbiem atsācies traks vāveres ritenis ar ikdienas skriešanu - bērnudārzi, darbi, dejošanas mēģinājumi jaunietim, Karlīnas mūžīgais bads, kas nepieļauj viņu vest uz vai no dārziņa bez kaut kā graužama, vakariņu gatavošana mērkaķa ātrumā, kamēr lēdija blakus taurē, lai dod ēst vai viņa mirs nost... Divreiz nomiršķini un trīs dienas jau paskrējušas.
Labi, ka iepriekš jau saplānoti pāris rudenīgi brīvdienu pasākumi ārpus LV. Citādi man nekam nebūtu jaudas. Es tikai gulētu nedēļas nogalēs un blenztu griestos, cenšoties saražot enerģijas rezerves.
|
Oktobris 22., 2015
16:30 - Pusotrgadnieces vārdu krājums
Par ģimeni:
mamma, tete, bāli, oma, Nnnnna (Līna), vetete (vectētis).
Par zvēriem:
aita, nau-nau (kaķis), vau-vau (suns), mūū (govs), pu-pu-pu (ezis), zis (zirgs), sisi (sivēni (no Sisidras)), i-ā-ā (ēzelis), ciu-ciu (putni).
Par apģērbiem:
zeķe, čība, zāba (zābaks), kāja (mēdz apzīmēt visu, kas kājās velkams), šalle, cepi (cepure), bodī, cim (cildi).
Pieklājības vārdi:
lūc (lūdzu), padiss (paldies), čau, atā, un kaut kas uz "labdien" pusi.
Mīļie vārdi:
pai-pai, mīlsss (mīļš).
Ēdamlietas:
cepī (cepums), ņam-ņam (ēst), dzet (dzert), sūū (sula), nnna (ūdens), bāā (banāns), pupa.
Multenes:
Pepa, Sisi (Sisidra), Šeks (Šreks)
Un tad mazie vārdi:
jā, nē, pē, kaka, fui, labi, ciet, māja.
|
Oktobris 14., 2015
14:54
Atpakaļ biroja realitātē.
Telefons karsts.
|
Oktobris 9., 2015
10:13
Vakar man nozaga dienu.
Visu dienu dzīvoju svētā pārliecībā, ka trešdiena, līdz pašā vakarā, pārslēdzot TV kanālus, pamanīju, ka tur pie pulksteņa laika raksīts - ceturtdiena. Vēru vaļā datoru, lai pārbaudītu, ko tas TV sajaucis... Nekā! Vēl šodien jūtos apzagta. Man nozaga ceturtdienu.
|
Oktobris 8., 2015
11:35
Vakar, braucot no priecīgas bijušo kolēģu satikšanas, nakts melnumā stājos ceļa malā. Apkārt pilnīga tumsa, plašie Zemgales lauki kilometriem tālu, virs galvas zvaigznes tik spožas, kā bilžu grāmatās, bet pamalē ziemeļblāzma zaigojas. TIK skaisti!
Mājās pārbraucu absolūti pārsalusi, bet sajūsmas pilna. Palīdu zem segas, piespiedos vīram, kurš silts kā radiators, un domāju par to, ka skaista tomēr tā dzīve. Pat melnākajās naktīs zaigo kaut kas tik brīnišķīgs.
|
Oktobris 1., 2015
13:17
Pirmās dienas bērnudārzā (patiesībā jau nedēļa, jo rīt BD ir slēgts) ir pagājušas neticami viegli. Karlīna ļoooti patīk. Šorīt mums pat bija maza drāmas buršana, jo lēdija atteicās vispirms vest brāli uz viņa grupiņu - gribēja uzreiz iet uz savu. Pēc tam man ar viņu bija jāskrien teciņiem vien uz dāmas grupu, kur nevarēja sagaidīt, kamēr noģērbsies - dauzījās momentā gar durvīm. Šodien sagaidīja mani ļoti priecīga, samīļoja, saģērbās, izgājām ārā, bet no dārziņa gan prom labu laiku netikām, jo bija jālēkā pa apmalēm un jāpēta pasaule. :) Audzinātājas un auklīte arī stāsta, ka ļoti viegli iejūtas, ātri savu vietu pie galdiņa akceptējusi un citus tur pārāk nelaiž apsēsties rotaļu laikā. Šodien pat nav sēdusies uz poda, kamēr viņai bikses nenovelk (un tas ir daudz). Ārā tik Krišjāņa spēļu laukumu vaktē un gandrīz aizskrējusi prom, kad ieraudzījusi, ka vecākie bērni nāk ārā (tātad arī brālis).
Vienvārdsakot - neticami.
Vēl gan gaidu, kurā brīdī būs lūzuma punkts.
|
Septembris 29., 2015
17:20 - Tipu tapu prom pa bērnudārza taku
Jau divas dienas man mājās visi divi bērni ir bērnudārznieki.
Karlīnai ļoti laimējies ar audzinātājām un brīnumainu auklīti. Viņas tik mīļi un veikli tiek galā ar 12 ķipariem, ka skatīties un brīnīties. Neviens neraud, nesūdzas un saprotas viņi bez vārdiem. Vakar pāris stundas nodzīvojos ar lēdiju pa grupiņu. Audzinātāja un auklīte rāpo ar mazajiem, rīkojot sacensības, viņas kopīgi dzied, zibens tempos ģērbj bērnus sev vien saprotamā kārtībā un secībā, un daudz smejas kopā ar mazajiem. Tas viss tik priecīgā gaisotnē, ka Karlīna jau pirmajā dienā gana organiski iekļāvās kopējās aktivitātēs (vienīgi uz poda gan, kur visi ar plikiem dupšiem, mana jaunkundze atteicās bikses novilkt un sēdēja ar visām. arī šodien.). Šodien aizgāju pakaļ, kad jaunieši vēl ēda pusdienas. Sēdēju brīdi aiz durvīm un klausījos, kā audzinātāja un auklīte lielīja visus bērnus, cik braši ēdāji un cik maz šmuces uz priekšautiņiem tiek, kā visiem garšo un vispār malači. Pretī man iznāca ar dzīvi ļoti apmierināta meita. Samīļojāmies, braucām mājās dziedādamas, un tāda pati smaidīga momentā aizmiga pusdienlaikam.
Ļoti laba sajūta.
|
Septembris 23., 2015
10:18
Mans mazais, mīļais auns vakar divas reizes savā spītā izklājās uz veikala grīdas. Nekādu kašķu un kliegšanu - sapūtās, apgūlās un blenza griestos kādas 10 sekundes. Tad piecēlās un gāja tālāk, it kā nekas nebūtu noticis.
|
Septembris 10., 2015
13:12
Lai ir labi, kur ir labi,
Piesaulītē - tur ir labi.
|
Septembris 2., 2015
15:43
Tā. Papīri nokārtoti un ar oktobri arī mazā lēdija kļūs par oficiālu bērnudārznieku. Grupiņa traki maza, bet jauka. Ar vienu no audzinātājām viņai ļoti paveicies (otru neesmu satikusi), arī auklīte izskatās jauka. Kamēr mēs runājāmies ar audzinātāju, Karlīna jau apskatīja mantas un, protams, paņēma sev leļļu bēbi (bēbji ir topā, tie tiek visur pamanīti un leļļu rati ir viņas mīļākā manta). Kad viņai draudzīgi gribēja pieskarties auklīte, tad gan momentā bija man klāt un apkrita ap kāju. Bet gan jau. Audzinātāja piekrīt manam scenārijam par radināšanos pie dārziņa, turklāt tagad mēnesi viņa katru dienu būs bērnudārzā, jo jāved no rītiem brālis un pēcāk pakaļ jādodas - gan jau apradīs arī ar vietu kā tādu. Vakar jau izšiverēja pa rotaļu laukumiem un satusēja ar divgadniekiem.
Vienīgā problēma - līdz ar agro celšanos viņa vairs īsti neizvelk dienu ar vienu pusdienlaiku. Ceru, ka pa mēnesi adaptēsies tomēr.
|
Septembris 1., 2015
13:13
Jau pirmajās stundās pēc Krišjāņa aizdošanās uz dārziņu man tapa pilnīgi skaidrs - ar diviem bērniem mājās ir krietni vieglāk kā ar vienu. Tagad dāma tā vietā, lai spēlētos ar brāli vai vismaz viņa tuvumā, dricelē mani pēc pilnas programmas.
|
Augusts 31., 2015
11:22
No rīta, mazliet pirms deviņiem, pamodos no tā, ka Karlīna savā istabā spēlējas gultiņā un kaut ko vāvuļo savā nodabā, bet Krišjānis klusi lavās no saviem apartamentiem, lai dotos skatīties multenes. Miegs vēl nāca kā liela lavīna, bet galvā dūrās sāpīga atziņa: "Viss. Rīt pirmais septembris. Turpmāk ap šo laiku mēs jau sen būsim mājās no dārziņa, pabrokastojuši un vispār diena jau kārtīgi būs ieskrējusies.
|
Augusts 24., 2015
08:51
Esi sveicināta, mana pēdējā brīvi laisko rītu nedēļa bez modinātāja zvaniem! Es Tevi sveicu bez entuziasama.
|
Augusts 21., 2015
11:54
Tas mirklis, kad septiņos no rīta Tev viens mazs cilvēks jāteniski uzsēžas virsū, dzied pašizdomātas melodijas bēbīšu valodā un ritmiski šūpojas tik sparīgi, ka Tev nākas viņu turēt, lai neizripo no gultas. Kad tik ļoti nāk miegs, bet tā dungošana ir labākais modinātājs, jo tādus mazus, savā nodabā dziedošus cilvēkus, nemaz tik bieži redzēt negadās. Mazais brīnums.
P.s. Ja tā turpināsies, tad laikam ar šo mazo cilvēku es no Mūzikas skolas neizbēgšu.
|
Augusts 19., 2015
13:39
Tādi tie mazie laimes brīži. Kamēr jaunieši divatā ārā pa smilšu kasti draudzīgi dzīvojas. :)
|
10:55 - Karlīnai 1,4
Nedēļas nogalē, skaistā un saulainā dienā nosvinējām Karlīnas Krustabas.
Pati mazā lēdija aug griezdamās (arī burtiski, jo viena no viņas mīļākajām deju kustībām ir ritmiski griezties uz riņķi). Pēdējās dienas neļauj pieskarties savam ēdienam - grib ēst tikai pati. Pati ievieš savu kārtību, izvēlas, ko vilks mugurā (reizēm tas nozīmē - plika, ar krokšiem kājās un brāļa cepuri galvā), piešķir man drēbes, ko ģērbt... Arī pagalmā ļoti patstāvīgi darbojas un sevi nodarbina. Tikai jāvaktē, jo mēdz pieiet pie vārtiņiem, atpakaļ neskatoties pamāt ar roku: "Atā, atā," un iet prom. Vienvārdsakot, galva jau liela.
Ēd visu, izņemot zilo sieru un avenes. Dārzā visas ogas noēstas, ķiršus ēda trīcēdama, mēneszemenītes ir svētas, tagad grauž ābolus uz urrā. :) Plūmes ēda kaudzēm un skaisti atdeva kauliņus.
Mīl visus komandēt. Sevišķi mani. Ja grib kaut kur mani aizvilkt, bet es neklausu, ķērc nelabā balsī. :) Un ķērc arī tad, ja kāds uz viņas krēsliņa apsēžas. Vai iesēžas sauļošanās krēslā, ko viņa nolūkojusi... :D
Bijām Liepājā, Lietuvā, pie jūras vairākkārt. Arvien vieglāk ar viņu izbraucienos. Smuki mobilizējas. :)
Karlīnas firmaszīme - palaidņa smaids. Viņai atliek tik iedomāties par kādu palaidnību, kad pa visu seju uzplaukst žuļika smaids ar dzirkstelēm acīs un priekā sarauktu degunteli. Pati sevi uzreiz nodo, kas aiz ādas.
Saprotami runā maz. Mamma, tēte, bāpi (brālis), bebī (bēbis), atā, am-am-am, det (dzert), Oma, pai-pai, vau-vau (suns, bet bieži arī citus zvērus tā apzīmē), pē-pē (pīle), ciu-ciu (putni), auto, brrrr (braukt, ritenis, auto), eleganti jā un nē vietā saka mhm un m-m.
Var redzēt, ka ar brāli aug. Spēlējas ar mašīnām, skaļi rūkdama, spēlē futbolu un patīk ņemties ar lego (Duplo galīgi nerullē, vajag mazos). Lēkā pa batutu. Ja iedod rokas un palidz lekt augstāk, smejas kā kutināta. :)
Brīnišķīga, aktīva un ar viedokli.
|
|
|