|
|
|
Marts 30., 2016
20:49
- Mammu, es Tevi mīlu visvairāk visā pasaulē! Zini, kāpēc? Jo Tu man izdēji māsiņu un izdēsi vēl vienu!
- Izdēju?! Tu mani tikko par vistu nosauci?
- Nu, kaut kas tur ar tām olām taču bija... Varbūt esi bišķiņ vista.
|
Marts 29., 2016
10:16 - Seši!
Laiks ap bērnu dzimšanas dienām vienmēr ir par kapeiku īpašāks kā pašas jubileja. Šķiet tāds krietni svarīgāks atskaites punkts dzīvē.
Lielajā piektdienā Krišjānis nosvinēja 6 gadu jubileju. Neticami!
Pēdējā laikā piefiksēju, ka līdzās bezgalīgam priekam un mīlestībai manī nācis klāt lepnums, domājot par dēlu. Ja man šķita, ka lepojos līdz šim ar visiem viņa sasniegumiem, tad reāli saprotu, ka tāda īsta lepnuma sajūta man vēl tikai priekšā - par sasniegumiem un darbiem, ko viņš pats paveicis. Bez mums. Lūk, tā ir īpaša sajūta. Pāris piemēri. Viens, kad pēc stundas kavēšanās beidzot koncertā ir jaunieša iznāciens (un es šo stundu neesmu viņu redzējusi, gara acīm jau skatot čali, kuram krekls no biksēm ārā, viena pastala vaļā, bet visi mati gaisā - mierā skaidrs, ka stundu nav sēdējis) - un viņš tur tā danco - absolūti savācies, stalts, taisnu muguru, augsti paceļot kājas... Jau kā dejotājs, nevis mazulis, kurš izlēkā kaut kādas iedresētas kustības. Ar izpratni. Nu, kā lai nelepojas? :) Un otrs, kad ceturtdien devāmies prom no bērnudārza, priecīgi skrienot pretī 4 brīvdienām. Abi bērni jož uz riņķi, es apkrāvusies ar viņu parpaliņām, bet pakaļ mums dārziņa dežurante, dāma ap septiņdesmit, sauktama, ka šie bērni viņai jānoķer. Viņa abiem maniem jauniešiem bija nokrāsojusi pa olai, piepirkusi Kinderolu un mazu mantiņu! Jo šie bērni esot TIK brīnišķīgi! Krišjānis vienmēr ar viņu aprunājoties un samīļojot, bet Karlīna allaž smaidot un esot tik pieklājīga! Ļoti īpaši bērni. Un ziniet, kāda ir sajūta, kad cilvēks pavisam no malas tā novērtē Tavus palaidnīgos bērnus, redzot viņus laikā, kad mamma nav ne tuvumā, kas liktu uzvesties tā vai šitā? Pasakaina!
Visādi citādi jauneklis ir ļoti apmierināts ar savu vecumu un ik katram satiktajam izstāstījis, ka ir jau sešus gadus vecs. Vēl arvien daudz runā, daudz kustās un ārkārtīgi daudz dara blēņas. Liels un gudrs, par sevi pārliecināts, allaž runā pretī un grib visur ieviest savus spēles noteikumus - gan rotaļās ar vienaudžiem, gan diskusijās ar vecākiem.
Sarūpējis sev ļoti aizņemtu ikdienu, divreiz nedēļā dodoties uz deju mēģinājumiem, divas reizes - uz karatē treniņiem, piedaloties dārziņa visos pasākumos (Cālis, Zvirbulis, dejošanas utt), vēl koncerti un tādas lietas. Spēj tik izsekot līdzi un samenedžēt visu! Vēl viņš ļoti grib florbolā trenēties, bet Dobelē nav tādas opcijas mazajiem. Ir atklājis divriteņa sezonu ar lielu azartu. Kur viņš ņem tik daudz enerģijas - nav ne jausmas. :)
Prot lasīt, bet dara to bez liela entuziasma. Rēķina pārsteidzoši labi un vispār priecājas par visādiem matemātikas uzdevumiem. Pagaidām uz skolu neraujas, bet tā jau it kā gribot. Man šķiet, ka vairāk tāpēc, ka skolā ir lielā sporta zāle un baseins. :)
Ja neskaita radziņus, kas nemitīgi viņam jāapvīlē - foršs, aktīvs un radošs jauneklis aug. :)
|
Marts 7., 2016
09:32
Brīžiem ir ļoti forši, ka ir jau tik liels dēls, kurš pats kārto māju. Pats, pieceļoties pirms septiņiem brīvdienu rītā, klusi kā pele aizdodas skatīties multenes, satinies lielajā pledā. Dēls, kurš smērē sev maizītes bez vecāku līdzdalības vai pats sev sagādā brokastīs lielu bļodu ar jogurtu un pārslām, un uz dārziņu saģērbjas pavisam pats, nejautājot, kur kas stāv un ko vispār vilkt, turklāt saliek līdzi arī maiņas drēbes sporta nodarbībām utt. Diemžēl, tik pat bieži mēs sastopamies ar viņa lielo galvu un pārgudrībām, kas aug augumā līdz ar viņu, un mūžīgo dzinēju, kas no jaunieša dzen ārā palaidnības un sniedz viņam iekšēju spēku turēties līdz pēdējam, iebilstot pasaules (lasīt - vecāku) kārtībai. Mierinu sevi ar domu, ka vismaz cilvēks ar viedokli un nedosies līdzi straumei, "jo tā liek".
|
Marts 3., 2016
09:52
Viss būtu labi, ja tik ļoti nekārotos kūciņas, šokolādītes un cukursaldi augļi.
|
Februāris 25., 2016
09:55
Kad saullēktā pret vēl tumši zilajām rīta debesīm mājup lido sniegbalti gulbji, ir tāda laba, laba sajūta.
Runā, ka arī pirmie stārķi un dzērves esot klāt.
Šķiet, ka plaušās vairāk gaisa tiek. :)
|
Februāris 23., 2016
17:49
Vieni no mīlīgākajiem vārdiem Karlīnas repertuārā ir ambuči (mandarīni), pidžiks (pidžamma) un mammuķītis.
|
Februāris 22., 2016
21:18
Tāda laba sajūta, kad bērnam atgriezusies normāla ķermeņa temperatūra. Tie gripveidīgie vīrusi ir baisi. Bērniņš pat galvu neļāva sev paijāt - mati sāpēja, viss sāpēja.
Ēdusi nav jau nedēļu.
Tagad vieglu antibiotiku kurss, lai tiktu galā ar to nežēlīgo klepu.
Cerams, ka apetīte atgriezīsies, citādi baisi skatīties uz manu ēdelīgo meitēnu, kurai pat končas nekārojas. Vienīgā pārtika - Aktimeļi. :/
|
Februāris 17., 2016
10:46
Saule dara mani laimīgu.
|
Februāris 12., 2016
10:26
Karlīna ir absolūti brīnišķīga. Viņā mijas viltība un spīts ar milzīgu atvērtību un sirsnību. Viņa uz jautājumu: "Kurš dara blēņas?!" godīgi un ar entuziasnu atbild: "Es!" Bet tajā pašā laikā neviens viņu nepiespiedīs atzīties, ka šmuce ar kaku dārziņā ir sanākusi viņai: "Nē! Anannā Gita!" Un viņa kā īsts politiķis zina, ka, lai nostiprinātu savas pozīcijas, ir jāpārliecina pēc iespējas vairāk cilvēku, tāpēc nu jau liela daļa bērnudārza no viņas ir dzirdējuši, ka "anannā (audzinātājai) Gitai kaka biksēs".
Un vēl viņa ir brīnišķīgi pārņēmusi ideju, ka viss, kas nav te, ir darbā. Labi, tētis darbā, mamma darbā, brālis darbā... Bet arī pazudušais zaķis ir darbā, gulta, kad negribas iet gulēt ir darbā, viss un visi ir darbā. Noslēpj kaut ko un priecīgi stāsta, ka darbā.
Un vēl viņa ar visu uzreiz dala ar brāli. Jebkuru gardumu, pie kā tiek, vispirms piedāvā Krišjānim. Pat šodien, no savas dāvanas izvilkusi kinderolu, uzreiz vispirms to piedāvāja brālim. Vai nav skaisti?
Un pucējas. Apliek manas krelles ap kaklu, savas, kas uz gumijas, tiek lietotas vainadziņa vietā, uz rokas rokassprādze. Grozās gar spoguli un priecīgi secina: "Dāma!"
Burvīga meitene aug.
Un viņai šodien vārda diena. :) Reizē ar vēl vienu burvīgu dāmu. Manu māsu. :)
|
Februāris 5., 2016
10:40
Šodien, kad virs Zemgales modās koši zilas debesis, saule leca tik skaista un liela, lauki ar ziemājiem mirdzēja koši zaļi, uz tiem ganījās stirnas, bet ceļmalas kokos tupēja resni vanagi, es braucu uz darbu un visu ceļu smaidīju. Sirdī pilnīgs pavasaris.
Tuvojoties Rīgai, saradās arvien vairāk mākoņu un pasaule vairs nemirdzēja tik koši, bet dienai bija iedots pareizais starts.
Drīz būs tas gadalaiks, kad man ļoti patīk tā garā braukšana uz darbu. Kad ik dienu var vērot, kā mostas zaļums, kā pārrodas putni un pasaule atplaukst. Tad es daudz smaidu savā nodabā.
Ļoti lirisks noskaņojums man šodien. Labi, ka piektdiena. Žēl, ka darbu tik daudz. :)
|
Janvāris 23., 2016
11:57
Tāda maza gripas panika.
Abiem vecākiem gripa, Krišjāņa draugi arī vairāki guļ ar dažādiem gripas paveidiem, vietējā slimnīca esot pārpildīta.
|
Janvāris 15., 2016
15:15 - Karlīnai gads un 9 mēneši
Savādi, cik dažāda viņa spēj būt. Brīžam mazs bēbītis, kas ierušinās klēpī, piespiežas un gaida, ka viņu samīļos, papaijās un visu viņas vietā izdarīs, bet citubrīd pārsteidz visus ar savu attapību, patstāvību un spēju tikt galā ar dažādām situācijām.
Lieliski iejutusies bērnudārzā, izprot turienes kārtību, patīk bērni un māk pateikt vārdus jau lielākajai daļai (tikai Emīliju viņa par Emmu sauc un dažus puišu vārdus es īsti nespēju atšifrēt). Ļoti lepojas ar visiem rokdarbiem, ko nu viņi tur pa bišķim meistaro - katru reizi rāda un man jāpriecājas. Un priecājos no sirds. Tagad gan retāk ārā iet, kad mīnusīi vai puteņi mēdz uzlekt, bet, piemēram, kolektīvajā ziemas sporta dienā bija vienīgā no mazajām grupiņām, kura iesaistījās kopējās aktivitātēs. Domāju, tas tāpēc, ka brālis tur bija.
Ļoti saimnieciska. Patīk lietas nolikt vietās, klāt galdu, pēc ēšanas aiznest traukus, izmest visas liekās lietas, satīrīt un palīdzēt.
Vēl arvien muzikāla. Patīk klausīties mūziku, dziedāt, dejot. Dzied pašizšdomātas dziesmiņas no sērijas: "Zaķuks, lāčuks, la-la-lā". "Zeķeeeees, zeķeeeeez, zeķukiiii" vai variācijas par šūpuļdziesmu tēmu "Lāāācīīī, kāāāpā" un "Pelēēē miegu". Velk līdzi melodijas dažādām dziesmām, kas skan pa radio, multenēs vaēi tv. Bet ne visām.
Diezgan strauji attīstās valoda. Zvēri un putni no "ņau-ņau", "ciu-ciu" nu jau ir suņi, kaķi, putni, eži utt. Patīk visu saukt miļvārdiņos - mammucis, tētuks, zeķuki, lampucis, opucī, džempucis, zaķuks, lāčuks, bēbucis u.c. Patīk komandēt citus: "Nāc! Nāc! Sēdi!" un izkomandē, kas nu tagad būtu jādara. Smuki strīdas pretī brālim un vispār neļauj nevienam kāpt sev uz galvas. :D
Mīļākās multentes: Frozen, Peppa, Maša un lācis. Jā, un Šreks, bet tas vairāk no Ziemassvētku īsās multenes.
Runā, smejas, un bļaustās miegā. Piemēram, "Šreks, Šreks! Ballītē!"
Par bēbīti pārvēršas uz gulēt iešanas laiku, kad pēkšņi ir maza, sargājama, vajag tikai mammu un vēlams lielajā gultā. Tur mums ir cīņa. Bet gan jau. :)
|
Janvāris 13., 2016
11:55
Karlīnai sapņi ir piedzīvojumu pilni - viņa reizēm raud, reizēm smejas, reizēm pļāpā. Šonakt, piemēram, labu brīdi skanēja izsaucieni par tēmu: "Šreks! Šreks! Balīīītēēēēē!"
|
Janvāris 8., 2016
08:51
Karlīna brīžam tik mīlīgi smieklīga. Soļo apņēmības pilna uz bērnudārzu, skatoties apkārt uz miglu, kas sarmas formā pielipusi pie katra zara, te pēkšņi - bum - apaļais kombinezonrausis ir vēkšpēdiņ. Sēž samulsusi, plikšķina acīs kā Kraukšķītis no Stārastes pasakas un samulsusi jautā: "Kā tad tā?"
|
Janvāris 2., 2016
17:36
Tādi pēkšņi sniegi un aukstumi nāk komplektā ar visādiem pārsteigumiem, piemēram - viens bērns, izrādās, ir bez zābakiem palicis, bet otram kombinezona bikses par īsu un arī tikai īsie zābaki der. Viņi par ātru aug. :) Jāmeklē dāmai zābaki uz 22,5-23.izmēru, bet čalim ziemas bikses.
|
Decembris 21., 2015
19:28
Tie vīrusi ir viena riebīga padarīšana. Nudien.
|
Decembris 15., 2015
10:14
Krišjāņa (5,5 g.) saruna ar kolēģes mammu:
- Krišjāni, Tu jau esi iemācījies kādus Ziemassvētku pantiņus, ko skaitīt pie eglītes?
- Hmmm... Es zinu diezgan daudzus Raiņa dzejoļus. Tas skaitās?
|
Decembris 9., 2015
14:47
Meitenēm dāvanas sagādāt ir krietni vieglāk kā puikām, tas nu ir fakts. Tāpat kā lielo puiku mantas, arī mazo ir krietni sālītākas un niansētākas par mūsu dzimumam paredzētajām. Viņus nevar kā dāmas uzpirkt ar vizuļiem, kruzuļiem un spīguļiem.
|
Decembris 6., 2015
18:03
Laikam jāsamierinās ar permanentu bardaku. Kārto kā gribi, jēgas nekādas.
|
Decembris 5., 2015
13:14
Ja rītu sāk ar mājas piekārtošanu nevis milzu kafijas porciju manā lielizmēra Starbrucks krūzē, tad pietiek laika ne tikai kafijai, bet brīdī, kad bērni nolikti gulēt diendusu, es varu kārtošanas vietā ieliet sev glāzii Riesling un skatīties seriālus. Tāda laba sestdienas garša. :)
Jāsāk domāt par mājas rotāšanu svētkiem. Šogad mūsmājās trīs Ziemassvētku balles. Gribas uzburt pareizo noskaņu. :)
|
|
|