|
Marts 29., 2016
amanita | 10:16 - Seši! Laiks ap bērnu dzimšanas dienām vienmēr ir par kapeiku īpašāks kā pašas jubileja. Šķiet tāds krietni svarīgāks atskaites punkts dzīvē.
Lielajā piektdienā Krišjānis nosvinēja 6 gadu jubileju. Neticami! Pēdējā laikā piefiksēju, ka līdzās bezgalīgam priekam un mīlestībai manī nācis klāt lepnums, domājot par dēlu. Ja man šķita, ka lepojos līdz šim ar visiem viņa sasniegumiem, tad reāli saprotu, ka tāda īsta lepnuma sajūta man vēl tikai priekšā - par sasniegumiem un darbiem, ko viņš pats paveicis. Bez mums. Lūk, tā ir īpaša sajūta. Pāris piemēri. Viens, kad pēc stundas kavēšanās beidzot koncertā ir jaunieša iznāciens (un es šo stundu neesmu viņu redzējusi, gara acīm jau skatot čali, kuram krekls no biksēm ārā, viena pastala vaļā, bet visi mati gaisā - mierā skaidrs, ka stundu nav sēdējis) - un viņš tur tā danco - absolūti savācies, stalts, taisnu muguru, augsti paceļot kājas... Jau kā dejotājs, nevis mazulis, kurš izlēkā kaut kādas iedresētas kustības. Ar izpratni. Nu, kā lai nelepojas? :) Un otrs, kad ceturtdien devāmies prom no bērnudārza, priecīgi skrienot pretī 4 brīvdienām. Abi bērni jož uz riņķi, es apkrāvusies ar viņu parpaliņām, bet pakaļ mums dārziņa dežurante, dāma ap septiņdesmit, sauktama, ka šie bērni viņai jānoķer. Viņa abiem maniem jauniešiem bija nokrāsojusi pa olai, piepirkusi Kinderolu un mazu mantiņu! Jo šie bērni esot TIK brīnišķīgi! Krišjānis vienmēr ar viņu aprunājoties un samīļojot, bet Karlīna allaž smaidot un esot tik pieklājīga! Ļoti īpaši bērni. Un ziniet, kāda ir sajūta, kad cilvēks pavisam no malas tā novērtē Tavus palaidnīgos bērnus, redzot viņus laikā, kad mamma nav ne tuvumā, kas liktu uzvesties tā vai šitā? Pasakaina!
Visādi citādi jauneklis ir ļoti apmierināts ar savu vecumu un ik katram satiktajam izstāstījis, ka ir jau sešus gadus vecs. Vēl arvien daudz runā, daudz kustās un ārkārtīgi daudz dara blēņas. Liels un gudrs, par sevi pārliecināts, allaž runā pretī un grib visur ieviest savus spēles noteikumus - gan rotaļās ar vienaudžiem, gan diskusijās ar vecākiem.
Sarūpējis sev ļoti aizņemtu ikdienu, divreiz nedēļā dodoties uz deju mēģinājumiem, divas reizes - uz karatē treniņiem, piedaloties dārziņa visos pasākumos (Cālis, Zvirbulis, dejošanas utt), vēl koncerti un tādas lietas. Spēj tik izsekot līdzi un samenedžēt visu! Vēl viņš ļoti grib florbolā trenēties, bet Dobelē nav tādas opcijas mazajiem. Ir atklājis divriteņa sezonu ar lielu azartu. Kur viņš ņem tik daudz enerģijas - nav ne jausmas. :)
Prot lasīt, bet dara to bez liela entuziasma. Rēķina pārsteidzoši labi un vispār priecājas par visādiem matemātikas uzdevumiem. Pagaidām uz skolu neraujas, bet tā jau it kā gribot. Man šķiet, ka vairāk tāpēc, ka skolā ir lielā sporta zāle un baseins. :)
Ja neskaita radziņus, kas nemitīgi viņam jāapvīlē - foršs, aktīvs un radošs jauneklis aug. :)
|
Reply
|
|