|
|
|
Augusts 13., 2015
19:35
- Mammu, kad māsa sāks iet bērnudārzā, Tu tikai atceries pabrīdināt mazās grupiņas audzinātājas, ka Karlīna ļoti daudz ēd. Un ka viņa grib ēst VIENMĒR.
|
15:21
Sestdien jaunkundzei Krustabas. Diemžēl emocionālais fons vairs nav tāds, ar kādu gaidīju šo pasākumu. Jāsaņemas.
|
Augusts 11., 2015
15:46
...un tad atnāk pavisam negaidīts vilnis un izskalo dažus smilžu graudus zem pēdām. tieši tik daudz, lai sašķobītu līdzsvara sajūtu...
|
Augusts 5., 2015
22:05
Šodien biju apskatīt ofisu, kur darbs gaida mani. Skaists. Ar kamīnu, verandu, burvīgu iekšpagalmu un pat vannu. Bet sajūtas divējādas. Kā pastiept laiku?
|
Augusts 4., 2015
22:48
Liepāja ir maģiska. Esmu izvēlējusies lielisku vietu piedzimšanai.
|
Jūlijs 30., 2015
15:46
Pārāk daudz bezjēdzīgu diskusiju apkārt. Pārāk daudz kardinālu viedokļu un abpusēja nespēja ieklausīties un mēģināt saprast. Pēdējā laikā arvien biežāk priecājos par to, ka esmu iemācījusies savu viedokli paturēt pie sevis.
|
09:38
Brokastīm pirms zobārsta tomēr ir tāda kā pēdējās maltītes piegarša.
|
Jūlijs 22., 2015
21:35
Karlīna tāds susuriņš! Paņem mani aiz rokas un ved visur, kur vien ienāk prātā. Tā mēs ejam padzerties 100 reizes (jo viņai patīk, kā ūdeni var ieliet no bunduļa), mēs soļojam kā zaldāti apkārt pa māju, mēs rokrokā ejam glaudīt Loti, mēs meklējam kaut ko garšīgu, mēs darām visu, kas dāmai ienāk prātā. Bet, kad viņai aptrūkstas idejas, viņa ieved mani virtuvē un liek dauzīt galvu pret sienu.
|
13:16
Es vienmēr esmu strādājusi tādā kā "iedvesmas režīmā". Respektīvi - es varu bumbulēties, gaidīt īsto brīdi, šķirstīt internetu, bet, kad man uznāk iedvesma strādāt, es ļoti īsā laika posmā izdaru āāārkārtīgi daudz. Strādāju ļoti viļņveidīgi, bet tajos viļņa augšējajos punktos pamanos sasniegt visnotaļ pieklājīgu kopējās produktivitātes vidējo aritmētisko. Visu laiku tik produktīvi strādāt es nevarētu - es izbeigtos, bet vienmērīga darba slodzes sadale man nekādi nesanāk, jo mana iedvesma nesēž ar mani visu laiku. :) Un, lūk, divi bērni un darbs no mājām būs mani mazliet iemācījis kontrolēt savu iedvesmu, lai tā nāk pie manis ikurāt tad, kad vajag - viens bērns guļ, otrs lasa ķiršus, un manai iedvesmai ir tieši stunda laika, lai paveikto neiespējamo.
Darīts.
|
Jūlijs 9., 2015
13:09 - Karlīna. Bez 5 minūtēm gads un 3 mēneši.
Tā nemanāmi un pēkšņi mums mājās ir uzradies cilvēks. No bēbīša vienā acumirklī ir izveidojies mazs, pašpārliecināts cilvēks, kurš iesaistās ikdienas darbos, saprot visu, ko runājam, aktīvi komunicē un būvē savu pasauli. Ar viņu visu ko var sarunāt - kur iesim, ko darīsim, ka jāuzvelk kurpes, jāpaņem cepure, ka jāpasauc brālis vai no visiem jāatvadās (jāsabučo un jāpamāj), ka ķiršiem jāizņem kauliņi, tāpēc noplūktos jānes vispirms man, ka izrautās nezāles jāliek spainī, bet izdzertie Actimel iepakojumi (vai citi tamlīdzīgi "pārpalikumi") ceļo uz atkritumiem, ka brīžam ir jādod roka, ka smilšu kastes smiltis paliek tajā iekšā, ka puķes smaržo un tās nedrīkst plūkāt... Ja runājam par to, ka kaut kur brauksim, viņa ātri paķer savu cepuri vai lakatiņu un skrien pie mašīnas, dauzās gar durvīm un rūc.
Viņa nav tik čakla uz runāšanu kā Krišjānis, bet saprotams, ka dāmai tas tik ļoti nav vajadzīgs, ja brālis visu no acīm nolasa. Atslēgas vārdi gan ir apgūti: dod, atdod, dzert, ņam-ņam (reizēm am-mam), pā (opā), mamma, tete, bāba (brālis). Ir lietas, ko atkārto, bet stabili nesaka. Vakar salika kopā savu pirmo mini teikumu, rādot man brālim nospertu plastalīna bumbiņu: "Am-am - nē," stāstot, ka to nedrīkst ēst.
Vēl arvien ļoti muzikāla. Pašai patīk spēlēt klvieres, pūst stabules, sist ritmu. Skanot mūzikai, ļoti aktīvi dejo līdzi un sit plaukstas. Amizanti groza dupsi, sit kājas un griežas kā vilciņš, streipuļodama pa visu istabu.
Ārkārtīgi spītīga un ietiepīga. Ja ko grib, bet nevar dabūt tajā pašā sekundē - ķērc ārprātā. Un tieši ķērc, ne kliedz. Ja Krišjānis viņu kaut kur nelaiž, nedod kādu mantu vai vienkārši traucē, kož un kniebj viņam. Ļoti dusmigi un apzināti izkaro savu vietu un tiesības.
Rāpjas visur, kur vien var uzrāpties. Pēc iespējas augstāk un tālāk. Trepes, krēsli, galdi, palodzes, batuti, stalažveidīgās trepes, lai tiktu kokā... Par to, kur un kā viņa spēj uzrāpties, visi brīnās.
Ārkārtīgi mīļa. Visus patīk apmīļot, sabučot, apskaut, paijāt. Spēlējas, spēlējas, bet tad pienāk un cieši apskauj... Ik rītu svēta lieta ir kādas 10 minūtes vienkārši gulēt un mīļoties. :) Ja brālim gadās kāda bēda, arī ātri skrien viņu mīļot un žēlot... Brālis vispār viņai tāds mazais Dieviņš, kuŗš nemitīgi tiek uzmanīts ar acs kaktiņu. Visu laiku kā astīte staigā viņam pakaļ. :) Arvien vairāk sāk abi kopā kaut ko čubināties. Spēlē jau "zobenu cīņas"...
Ai. Vispār superīga meitene aug. :)
|
12:58
Tik ļoti savā nodabā, ārpus dienām un stundām. Tikai Dziesmu svētku koncerti liek sekot līdzi dienu ritējumam, lai nepalaistu vējā biļetes.
|
Jūlijs 1., 2015
09:39
Karlīna šorīt no skapīša izvilka un izmētāja biksīšu ieliknīšus. Pienāk Krišjānis:
- Kas tas ir?
- Karlīna izmētāja.
- Jā, bet kas tie tādi ir?
- Biksīšu ieliknīši.
- Āāā... Reklāmā redzēju. Tajos ielej glāzi ūdens un tad guļ visu nakti. Var pat visu dienu nogulēt.
|
Jūnijs 30., 2015
16:05
To, kāds es esmu negausis, apliecina fakts, ka kūkas es taisu tad, kad mums neplānojas ciemiņi. Tā, lai var noēsties pēc sirds patikas un nav ne ar vienu jādalās. Jo kāds prieks viesībās? Tādas rūpes ar taisīšanu, bet beigās tik pie viena gabaliņa var tikt... :)
|
Jūnijs 27., 2015
16:17
Burvīga sestdiena - miers un klusums. Un klusums tāpēc, ka esmu kaut kur mājā pazaudējusi mobilo telefonu ar izslēgtu skaņu. Esmu pārrakusi visu, bet nekā. Mazliet bailīgi. Karlīna šobrīd mīl visu ko mest ārā - lietas, kuras tiešām iederas atkritumu kastē (pati izmet savus pamperus, izēstos trauciņus utt), bet mēdzu no miskastes vilkt ārā arī viņas un brāļa mantas, trakus un citus noderīgus sīkumus...
UPD: Atradās. Karlīnas mantās.
|
Jūnijs 18., 2015
22:27
Bērni - lielākā laime, prieks un nervu bendes. :)
|
Jūnijs 9., 2015
11:45
Pīāristu bērns aug.
- Mammu, paskaties, kādas es skaistas lietas izgriezu no žurnāliem. Re, pat zelta auskari! Man vajadzēs skaistas koka kastes, kur to visu salikt, lai varu pārdot. Tad mums daaaaudz naudas!
- Negribu jaukt Tavus biznesa plānus, bet nedomāju, ka kāds pirks izgriezumus no avīzēm, kaut arī skaistās kastēs.
- Gribēs. Mēs pateiksim, ka par tiem stāstīja ziņās.
|
Jūnijs 8., 2015
11:45
Pirmais saules/karstuma dūriens mazajam bērnam, ko noķert pilsētas svētkos - check.
Visādi citādi svētki bija brīnišķīgi, kompānija lieliska un pēcgarša laba. Izņemot dejas ar senču draugu, kurš man iekoda plecā.
|
Jūnijs 4., 2015
15:26
Nevaru vēl pierast, ka mans mazais bēbītis staigā.
|
15:19
Nezināt ko gribēt. Tas ir tāds normāls dvēseles stāvoklis?
|
Maijs 28., 2015
12:42
Vakar, kad dēls palūdza vakariņās cīsiņus (?!?), sapratu, ka man nav ne jausmas, kā pareizi vāra šos gaļas izstrādājumus. Mēs tādus neēdam un nekad nepērkam. Bet jaunietis tā vēlējās, tāpēc nopirku 5 nelielus cīsiņus (pat nosaukums pagalam muļķīgs - cīsiņš). Tā nu es stāvēju virtuves vidū - vienā rokā katliņš, otrā cīsiņi, un nesapratu, kas man jādara - jāliek aukstā vai karstā ūdenī vispār tādi brīnumi? Es protu izcept lielisku cepeti, kam man šitādi dešuki?
|
|
|