|
|
|
Maijs 27., 2015
12:49 - !!!
Viens mazs kukainis, kas manā pagalmā rāpo zem manām džinsām pa manu kāju un saucas ērce, 5 sekunžu laikā spēj pārvērst mani neirotiskā būtnē, kurai vēl kādu laiku ik reizi, kad bērni rāpos pa zāli, spīdēs virs galvas trauksmes lampiņa.
|
Maijs 22., 2015
12:12
Ārā TIK smuks laiks! Un tas mani dara pūcīgu.
Sēdēt iekšā lietainā laikā, kurinot kamīnu un slēpjoties no aukstuma, ir daudz patīkamāk kā šādā saulainā dienā, kad to vien gribas kā svaigu gaisu, kādu izbraucienu ar velosipēdu vai vismaz žunālu kaudzi piesaulītē.
Ja līdz pēcpusdienai tāds noturēsies, varētu pat uz brīdi savu mazo slimnieku izstiept ārā. Ja viņai atkal neuzkāps 39 grādu temperatūra kā vakar...
|
Maijs 20., 2015
21:48
Tāds mazs, slims bēbītis, sagurušām actiņām un iesnām piebāztu galvu, šodien spēra savus pirmos brašos soļus.
|
17:46
Dārzā šogad visa kā pārstādīšanas gads. Beidzot radusies nojausma, kā tas pagalms veidojams.
|
Maijs 16., 2015
22:19
Naktī, lidojot mājās no UK, domāju par to, kā man ir paveicies būt ģimenē ar tik lieliskiem cilvēkiem. Ar vīru, neskatoties uz dažām ceļa grumbām, allaž ir sajūta, ka stūrējam vienā virzienā; bērni tik mīļi, sirsnīgi un spējīgi mobilizēties kopīgam mērķim, lai arī tas būtu tāds salīdzinošs nieks kā ielidošana pusdivos naktī. Laikam iepriekšējā dzīvē esmu izdarījusi ko labu.
Kopumā ceļojums bija foršs, tikai ar mazuma piegaršu. Tāds mazs restartiņš, iespēja netraucēti no darbiem un pienākumiem pabūt visiem kopā. Pietrūka tik kāda diena Anglijas laukos mierā un klusumā. Bet varbūt arī labi, ka tā - prātā jau plānoju nākamos braucienus. :)
|
Maijs 7., 2015
21:21
Mājas iegāde ir labākais, ko esam izdarījuši, lai sagādātu saviem bērniem laimīgu bērnību. Tagad, kad ar Karlīnu no jauna piedzīvoju pasaules iepazīšanas brīnumu, to īpaši apzinos. Plūkt zāli, pagaršot dažādas lapas, droši rakties pa smilšu kasti, pētīt kukaiņus, pataustīt zemi, zīmēt ar lāpstiņu smiltīs, aptaustīt koku stumbrus, biedēt putnus, ķert kaķus, gulēt zālājā... Viss jauns un viss brīnumains! Mēs atveram durvis un tur ir jauna pasaule. Droši pētāma, krustu-šķērsu izrāpojama, nogaršojama, ar smiekliem pieskandināma.
|
Maijs 5., 2015
15:22
Lūk, tās ir lieliskas brīvdienas - datoru ieslēdzu tikai tagad. :)
|
Aprīlis 27., 2015
18:45
Gads. Vecums, kad Karlīnā modies dramatiskās aktrises talants, kas visspilgtāk izpaužas brīžos, kad viņu sarāj (piemēram, par brāļa matu plēšanu). Atliek tik dusmīgāk uz viņu paskatīties, kad dāma uzreiz tēlo, ka raud. Ļoti ticami. Ja ārkārtīgi pacenšas, prot pat izspiest 2 asaras. Tās gan pazūd, tiklīdz novērsies. Momentā ar viltīgu smaidu sejā atsāk iepriekšdarīto.
Holivuda, Karlīna nāk!
|
Aprīlis 23., 2015
18:47
Reizēm šķiet, ka gadījumā, ja man būtu īsi un taisni mati, es nekad nevienu komplimentu nedzirdētu, jo tie 99,9% gadījumu ir tikai par matiem. Un nav pat tā, ka man viņi ļoti patiktu.
Tas neiedvesmo.
|
12:57
Pusdienās apēdu kaudzi ar salātlapām un uzreiz sajutos tievāka.
Gan jau nosvinēšu to ar saldējumu.
|
Aprīlis 20., 2015
11:41
Vakar dēls, uzspēlējis florbolu ar lielajiem un pilns adrenalīna un iedvesmas, atbrauca mājās un kala plānus, kā vienā pagalma pusē mēs varētu celt sporta zāli: "Tāpat tur nekā nav, tikai pļava."
|
Aprīlis 16., 2015
09:38
Es, protams, esmu nesportiskākais cilvēks šaipus Urāliem, bet mani nudien mulsina cilvēki (pārsvarā sievietes), kas soc.tīklos to vien dara kā liek bildes no savām aktivitātēm sporta zālēs un bildē savus vēderus ar paceltiem krekliņiem.
|
Aprīlis 15., 2015
13:57
Ieeju vannasistabā, kur klusi pirms maza brītiņa nozudusi mazā lēdija, bet viņa jau uzrāpusies pie izlietnes un šiverē pa manu kosmētikas maciņu. Pamanījusi, ka pieķerta, viltīgi tik nosmaidīja un pati paplivināja gaisā koķetu: "Nu-nu-nu!"
Kā mans dārgais vīrs teica: "Vienīgais, kas interesē Karlīnu, ir nedarbi."
|
11:46 - Gads
Ai, neticami, bet vakar nosvinējām Karlīnas pirmo jubileju. Šķiet, ka pašas gaviļnieces mīļākie brīži bija tie, kad viņai dziedāja apsveikuma dziesmas - tad smaids aptinās trīsreiz ap galvu, bet rokas to vien darīja kā plaudēja. :) Dāvanā tika pie sava pirmā Puky. Pati atsperties gan netaisās, bet sēž kā ķipis un ar smaidu sejā gaida, kad nu viņu kāds (lasīt - mamma) vizinās pa māju. :)
Arī gada vecumā nekas daudz nav mainījies - Karlīna ir tikpat gaiša un mīļa kā līdz šim. Viņa kaut ko darbojas savā nodabā, bet ik pa brīdim pierāpo un kārtīgi samīļo. Un mīļo viņa visus, kas viņai patīk - arī pirmo vai otro reizi satiktus cilvēkus. Viņa tā vienkārši ļoti gaiši skatās uz visu un visiem. :)
Pēdējā mēneša laikā tāds liels attīstības lēciens nav bijis, tik tādās detaļās var pamanīt, kā viņa aug un pilnveidojas. Piemēram, kā neskatoties saprot, kur lieta nokritusi un pastiepjas to paņemt, kā viņa guļ pie spēļu sintizatoriņa, ar vienu pirkstu spiež taustiņus un klusi velk līdzi skaņu, kā viņa saprot lietu kārtību, no rīta koridorī krītos brālim ap kaklu un sakot "atā, atā" pirms viņš dodas uz dārziņu, kā viņa pati notīra pie lūpas pieķērušos putras gabaliņu,kā skaisti paņem glāzi, lai padzertos... Tādās mazās lietās un sasniegumos lēni uzplaukst mūsu mazā sieviete. :)
Rāpo ļoti, ļoti ātri, iespēju sastrādāt nedarbus pamana zibenīgi, pa trepēm rāpjas kā mazs mērkaķēns, staigā, pieturoties gar mēbelēm, stāv bez pieturēšanās tikai tad, ja nav pamanījusi, ka viņu neviens netur, un grib visā līdzināties brālim - stumda mašīnas, spēlējas ar bumbām un visu to, kam tik brālis pieskaras. :)
Saka: tete, mamma, atā, am-am, zeķe un kaut ko līdzīgu Lotei. Krišjāni vienu brīdi sauca par dudu, bet tagad vairs ne.
Gaidu, kad sāks staigāt, jo tagad ar viņas aktivitāti un vēlmi visur rāpot, ir grūti ārpus mājām. Bet gan jau. :) Ja spēj tik ātri diebt četrāpus,kāda tur motivācija sākt lēni tipināt? :)
|
Aprīlis 13., 2015
22:22
Trauku mašīnas ir, veļas mašīnas ir, arī visādi robotveidīgie putekļusūcēji pasaulē (pie mums gan tādi ietu bojām, taču tas jau cits stāsts) - bet kurš izgudros mašīnu, kas eleganti visu vakaros savāks aiz bērniem?
Bet tam jābūt gudram robotam - viņam jāatšķir, pie kuras ģimenes pieder katra Krišjāņa mašīna, jāzina, kuras mīkstās mantas kārta ir gulēt slimnīcā, kuras - grozā, kuri akmeņi ir dārgakmeņi, kuri - burvju, kura auto trase palikusi nejauši, bet kura ļoti īpaši tiek taupīta rītdienai.
Karlīnas mantas pagaidām tiek dalītas visnotaļ primitīvi - tādas, kuras dodas blakus gultā sapņus sargāt, muzikālās mantas, visas tās, kuras saberamas mantu kastē un atsevišķā kastē - Lego Duplo. To es robotam iemācītu.
|
Aprīlis 12., 2015
16:25
Šodienas laikapstākļi vēl vairāk liek priecāties par lielisko vakardienu svaigā gaisā, pilnā saules un prieka. Daudz staigāt, priecēt acis ar skaisto Latviju, atklāt pikniku sezonu, vārtoties jūrmalas smiltīs, gulbji, akmeņu mētāšana jūrā un daudz smieklu. Jā, un balzāms. Pašā vakarā visi četri vēl ielīdām pirtī, pēc kuras es visai laimīga aizmigu lejas dīvānā pie TV. :)
|
Aprīlis 8., 2015
21:47
Kad ēzelītis Iā bēdīgā balsī noteica Tīģerītim: "Tava labākā īpašība ir tā, ka tu tāds esi vienīgais," mana sirds priekā palēcās. Es bieži domāju līdzīgi.
|
15:37
Reizēm nesaprotu, ar ko īsti nodarbojos, bet laiks vienkārši kaut kur joņo un pazūd.
|
Marts 25., 2015
22:55 - Piecgadnieks
Šodien tik priecīgi un silti ap sirdi. Saule, pavasaris, nostaļģijas pilna dvēsele. Manam mazulītim jau pieci gadi.
Ja neskaita to, ka viņš šobrīd iet cauri kaut kādam drāmas karalienes periodam, Krišjānis ir superforšs puika. Priecīgs, gudrs, sirdssilts un enerģijas pilns. Kad vēroju, kā viņš rotaļu laukumā bez teikšanas palīdz svešam, daudz mazākam bērnam, vai kad, pārnākot no dzimšanas dienas svinībam dārziņā, stāsta, ka pats ēdis tikai pavisam mazu gabaliņu paša gādātā kliņģera, lai citiem vairāk sanāk, smaidu un ceru, ka kaut ko mēs darām pareizi.
Viņš ir tik ātrs, ka reizēm nespēju ne ar acīm līdzi izsekot, ne domu lidojumu noķert. Diskusijās ar viņu es bieži palieku bez argumentiem. "Mammu, Tu nedrīksti aizliegt Karlīnai līst pa trepēm, jo tu nedrīksti ierobežot bērna brīvo gribu!" No apkārtējiem bieži dzirdu kaut ko par indigo bērniem un hiperaktivitāti, bet tikai smaidu par to. Man šķiet, ka normāls, gudrs jaunietis, ar kuru daudz runā, daudz lasa un ieklausās viņa vidoklī, tāpēc viņš nekautrējas tādu paust.
Viņš dejo tautiskās dejas, dzied (sestdien jādodas BD pārstāvēt novada Cāļa konkursā), bieži skaita dzejoļus un komponē īsas dziesmas, pārsvarā par tēmu - māsa. Vēl gan nesaprotu, vai tik audzinātājas viņu nebīda piekšplānā tikai tāpēc, ka var paļauties, ka viņš nesabīsies no uzmanības, jo Krišjāni it nemaz nemulsina publiskas uzstāšanās.
Viņs dievina galda spēles un apbrīnojami labi tās spēlē. Jau sen aiz muguras laiki, kad vajadzēja tik pietēlot, ka sacenties ar viņu. Viņa mazais augums ir ļoti mānīgs - sakaus tevi viens un divi.
Ļoti gaida vasaru un cer, ka tiks pie 5 mēnešus garām brīvdienām (jo ar 3 mēnešiem esot par maz).
Un mums kopā vēl arvien ir trakoti interesanti.
|
Marts 19., 2015
18:45
Bet cita starpā, kad es jau sāku justies kā cilvēks un priecājos par diezgan veiksmīgi uzveikto pavasara vīrusu, manu stafeti ir pārņēmusi mazā lēdija, kas mokās ar 39 temperatūru un iesnām, kas līst kā no Niagāras ūdenskrituma. Nabaga mazais bēbītis un nabaga manas rokas, kuras neko citu kā mīļošanu un lološanu (arī turēšanu rokās, lai mazulīte var pagulēt) vairs neredz. Bet būs jau labi.
|
|
|