|
|
|
Maijs 20., 2015
17:46
Dārzā šogad visa kā pārstādīšanas gads. Beidzot radusies nojausma, kā tas pagalms veidojams.
|
Maijs 23., 2012
14:15
šovakar es braukšu sapirkt kaudzi krāsainu puķu podus, kurus sakabināt visādās iedomājamās un neiedomājamās vietās, sapirkšu samtenes, ar kurām piestādīt savas palodžu kastes, rīt vai parīt izstiepšu ārā arī visas savas istabas puķes, un pagalms atkal atdzīvosies. bet sestdien izstādīšu ārā savus bazilikus un uz palodzes jau ziedošos ķirbjus. visādi citādi manā vienīgajā dobē lekni saaugušas piparmētras, milzīgas melisas un vēl daži garšaugi. :)
|
Aprīlis 28., 2012
13:36
es esmu sabojājusies. būvniecības preču veikali un stādaudzētevas manī izraisa daudz liekāku sajūsmu kā apģērbu bodes.
tajos ar daudz lielāku kaifu staigāju, pētu, sapņoju, domāju.
bet tagad iešu iestādīt cukurīti, dzelteno ķirsi [iepriekšējam ūdensžurkas nograuza saknes], lielu nokareno lapegli un kārkliņu, arī nokarenu. ak, jā - un vēl ērkšķogu uz kātiņa, nevis kaut kādu krūmu-parasto. :)
|
Marts 18., 2012
22:33
šorīt halātā un čībās devos apciemot pirmos krokusus, kas saziedējuši zālājā. gaiši violeti.
bija vērts pagājušogad rāpot pa pagalmu, bakstot viņus zemē. :)
|
Marts 2., 2012
14:51 - Šorīt
|
Februāris 24., 2012
10:25 - !
Viens no gada svarīgākajiem ierakstiem, kas ļauj ticēt, ka drīz arī pie mums spīdēs saule:
Aiz loga savus degunus izbāzuši daži pirmie sniegpulksteņi! Mikroskopiski, bet ir! :)!
|
Aprīlis 17., 2011
22:16
šodien bija laba, laba diena. daudz padarīts - hortenzija atbrīvota no apkārtējiem piedzīvotājiem, lai var ziedēt vēl kuplāk, ķirši izzāģēti, ceriņi pielaboti, daudz, daudz, košumkrūmu sastādīts. atradu arī divus mazus stādiņus pie hortenzijas [zemais zars saknes sadzinis], ko zemē iebāzu. redzēs, vai augs. un vītolu iestādījām! ja kādu koku es ļoti, ļoti gribēju pie mājas, tad tas ir vītols. tā nu pie mums tagad dzīvos zeltzaru vītols. jā, un visiem darbiem pa vidu jaunietis tik laimīgs, tik priecīgs pa pagalmu drasē apkārt. :))) pašam jau vēl nesanāk, bet tas nemazina gribēšanu tipināt. tad nu Ōmīte kādas 2 stundas vismaz ar viņu čāpoja pa dārzu, pieturot mazo cilvēku aiz kapuces vai rokas. bet arī tad, kad mazās kājeles jau manāmi grīļojās, jo sagurums milzīgs, cīņas spars guva virsroku un viņš tik devās tālāk - pie tās puķes, pie tās, un tad pie tā krūma, un tad izpētīsim ratu riteni, un tad vēl to! beigās man šķita, ka Ōmīte vairs nekad nevarēs iztaisnot muguru. :D bet tas viss tādu brangas strādāšanas dienu padarīja ļoti priecīgu. :)
dienas izskaņā sagrillējām gardas desiņas un tikām pie bērzu sulām. foršas tādas brīvdienas. ;)
|
Marts 30., 2011
17:02 - mājsaimnieces piezīmes
Esmu pazudusi stādaudzētavu mājaslapās un no jauna plānoju dārzu. Aptuvenā vīzija jau skaidra - daudz ziedošu un smaršojošu krūmu un koku, kas samazinās vajadzību ķēpāties ar puķudobēm. Bet, kad jāsaliek pēc augstumiem, platumiem, ziedu toņiem tie augi kopā, manā galvā iestājas putra. nekas. tiksim galā. :)
|
Februāris 10., 2011
11:31
ir laiks vienam no gada svarīgākajiem ierakstiem - pie mājas zied pirmie sniegpulkstenīši. :)
|
Jūnijs 29., 2010
20:56
nākošgad vajadzētu saņemties ierīkot tādu kārtīgu garšvielu dobi. jau tagad mani sajūsmina mans improvizētais garšvielu stūrītis, kas dzīvo puķu kastē un kur var dabūt svaigus bazilikus, citronmelisu, timiānu, selerijas un vēl šo to. :)
|
Jūnijs 6., 2010
23:35
šodien iestādīju pirmo fundamentālo lietu - vīteņrozi. sola, ka fantastiski smaržošot.
rīt jābrauc pēc vēl 2 stādiem. vajadzētu sarkanu un vēl kaut kādu gaišu. jāizdomā.
|
Jūnijs 1., 2010
14:10
nekad nebūtu domājusi, ka ieiešu tādā azartā ar puķu stādīšanu. labi, ka dobju man nav, tikai kastes un podi, kuri nu jau piestādīti līdz malām. un jau tagad ir skaisti. saaugs un būs vēl pasakaināk. :)
rīt brauks traktors līdzināt zemi un rakt celmus. pēc tam vēl melnzemes jāsaved, jāizlīdzina, zāle jāsasēj un tad es ķeršos pie nākamā stādīšanas buma - rindā gaida saldie ķirši, vīnogas un vīteņrozes. pēc kādiem gadiem pieciem mums te varētu būt skaisti. :)
|
Maijs 30., 2010
12:52
vakar mēs mazliet patalkojām, es beidzot sastādīju puķes palodžu kastēs un piekabināju puķu podus īstajās vietās, atvērām terasi, pacepām vistiņas, visu vakaru spēlājām uno, daudz smējāmies un pavisam drusciņ aprunājām eirovīzijas dalībniekus.
šorīt novācu vakardienas pierādījumus, vīrs atveda gardumus un sataisīja siermaizītes, gaidām nākamos viesus. :)
|
Marts 18., 2010
11:12
beidzot es varu ierakstīt šo svarīgo ziņu - MUMS PIE MĀJAS SAPLAUKUŠI SNIEGPULKSTENĪŠI!
un viņi ziedēt nocietušies tikpat ļoti kā es viņus redzēt. sniegs pie mājas sienas atkāpies tikai mazliet, bet baltie deguni jau salīduši ārā. nē, ja godīgi, viņi ir tik mazi, ka šķiet - ziedpumpuri jau no zemes spraucas ārā, ne kā citus gadus, kad izaug zaļi asniņi un tad lēnām pošas ziedēt.
man no prieka spiegt gribējās, kad viņus ieraudzīju. :)
|
Marts 8., 2010
12:27
apbrīnojami, bet pagaidām es vēl neesmu piebeigusi nevienu no saviem istabas augiem. pat to neglīto puķi, kuru šad-tad apleju tikai pieklājības pēc, bet viņa tik dzen arvien jaunus ziedpupurus. sālsmaizes fikuss [paldies, radi!] ir tā iedzīvojies, ka drīz būs izstiepies divreiz garāks, efejveidīgo, nevienam nepazīstamo puķi man drīz būs jādomā, kur atstutēt, ziemassvētku kaktusi šogad saziedēja tik bagātīgi kā nekad, bet adatu kaktusi vienkārši klusiņām sēž uz palodzes un vairojas.
nē, nē, man naz zaļo īkšķīšu. man šķiet, ka mājai aura laba. :)
|
Maijs 26., 2009
15:38
kā tāds mazs bērns priecājos par pirmajiem saviem personīgajiem sadīgušajiem puķuzirņiem un tiem otriem tīteņiem, kuriem nosauku es nezinu. forši. :)
|
Maijs 11., 2009
15:42 - gliemeži
Kad biju maza, katru vasaru dzīvoju pie vecmāmiņas Baldonē. Mēs daudz pastaigājāmies, lasījām pasakas un dzīvojāmies pa dārzu. Tā kā mans vienīgais uzdevums dārzā bija atpūsties (ēst daudz ogas, gulēt šūpuļtīklā, pētīt kukaiņus un izklaidēt lelles), es izpētīju katru dzīvās dabas stūrīti - kurā kaudzē dzīvo zalkši, kāda zirnekļu ģimene kur iemitinājusies, pie kuriem kokiem jāmeklē ķirzakas, kur ie lielākie skudrupūžņi utt. Nedalītu manu sajūsmu allaž izpelnījās gliemeži. Sevišķi lielie vīngliemeži. Tādi ārkārtīgi lēnīgi un cienīgi radījumi. Izstiepjas gari, gari un ziņkārīgi kustina radziņus. Atliek tik pieskarties radziņam, lai tas aši atkal tiktu ievilkts iekšā. Un tad sākas viss no gala - gliemzis lēni izstiepjas, sajūtas droši un tad stūķē laukā savas antenas. Jā, gliemeži bija vieni no maniem favorītiem. Un es nekādi nespēju samierināties ar domu, ka vecmāmiņa viņus diezgan brutāli iznīcināja. Lasīja viņus trauciņā, izbēra uz ceļa un tad ar kāju... Man tas šķita ne tikai bezgala nežēlīgi, bet arī ārkārtīgi pretīgi. Vēl arvien sašķaidīts gliemezis ir viena no riebīgākajām lietām, ko varu iedomāties. Nedod Dievs, kādam uzkāpt ar basu kāju...
Vakar, karojot pa dārzu ar saviem personīgajiem gliemežiem, atcerējos laiskās dienas Baldones dārzā. Pielasīju pus iepirkumu maisu ar gliemežiem (un tas tikai no vienas dārza malas!) un aizvedām viņus uz mežu. Tādu kvantumu droši vien pat mana vecmāmiņa nespētu sašķaidīt.
|
Maijs 7., 2009
10:41 - žogi, žodziņi
iestādīt dzīvžogu? kas tad tur! domāja amanita, līdz sāka pētīt visādu
dzīvžogiem piemēroto zaļumu piedāvājumu. par daudz variantu, par daudz
dažādu viedokļu. tagad samulsums pilnīgs. viens ir skaidrs - vajag 2
tipu dzīvžogus, vienu augstāku, otru - zemāku. un skujeņi mums neder.
tos ātri suņi piebeidz.
nu, labi. gar ielu varētu stādīt jasmīnus (filadelfus). lai aug lieli (augsti) un aizsedz skatu garāmgājējiem.
bet kā norobežoties no kaimiņmājām? zelta jāņogas? ligustri? spirejas?
kas jums mājās par dzīvžogiem?
|
|
|