Prātā joprojām spilgti palicis tas mazais fragmentiņš (aptuvens citāts) no diskusijām ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kuzbas:
- Bet zini, kas ir dīvaini?
- NjuNju?
- Viņiem tais kartēs (domātas PSRS laika kartes, dokumenti), teiksim, dzīvojamais kvartāls, kad to uzliek pa virsu GoogleMapšiem, vēl tā kā daudzmaz atbilst, bet, vot, lokatora daļa - pilnīgi garām.
- :))) :D
Tas mirklis, kad izaugusi paaudze, kura demokrātiju un informācijas patiesumu uztver kā kaut ko pašsaprotamu un fundamentālu, kas ir gan tāds mīlīgs naivums vienlaikus, gan arī apliecina, ka mēs tomēr piederam un vienmēr esam piederējuši Rietumu pasaulei - atļaušos teikt -, šīs planētas civilizētākajai daļai. Ne bez saviem zemūdens akmeņiem, protams.
Ilustrējot. J. Janševska "Bandavā" Liesmas 1983.g. versijā, citātus no kurām mēs tovakar mētājām kā granātas, iespiestas uz tik sūdīga papīra, ka to varētu spraust mazmājiņā uz nagliņas, jo kāpēc gan lai cilvēkam Padomju Savienībā būtu kāda vērtība, kamēr plakāts ar āriešu paskata jaunēkli un propogandas saukli 'Gotov ļi ti k trudu i oboroņe SSSR?' ir drukāts uz pilnīgi citas klases un kvalitātes papīra un krāsām.
Dezinformācija, meli, rietumu pūstošā kapitālisma (kuru dižā PSRS, bez šaubām, satrieks iekš WW3!) gānīšana un sociālisma slavināšana bija pilnīgi neatraujama PSRS ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tāpēc jebkuram vecāka gadagājuma cilvēkam šo pastāstot, uzreiz dzirdama ķiķināšana. :)
kuzbas: - Bet zini, kas ir dīvaini?
- NjuNju?
- Viņiem tais kartēs (domātas PSRS laika kartes, dokumenti), teiksim, dzīvojamais kvartāls, kad to uzliek pa virsu GoogleMapšiem, vēl tā kā daudzmaz atbilst, bet, vot, lokatora daļa - pilnīgi garām.
- :))) :D
Tas mirklis, kad izaugusi paaudze, kura demokrātiju un informācijas patiesumu uztver kā kaut ko pašsaprotamu un fundamentālu, kas ir gan tāds mīlīgs naivums vienlaikus, gan arī apliecina, ka mēs tomēr piederam un vienmēr esam piederējuši Rietumu pasaulei - atļaušos teikt -, šīs planētas civilizētākajai daļai. Ne bez saviem zemūdens akmeņiem, protams.
Ilustrējot. J. Janševska "Bandavā" Liesmas 1983.g. versijā, citātus no kurām mēs tovakar mētājām kā granātas, iespiestas uz tik sūdīga papīra, ka to varētu spraust mazmājiņā uz nagliņas, jo kāpēc gan lai cilvēkam Padomju Savienībā būtu kāda vērtība, kamēr plakāts ar āriešu paskata jaunēkli un propogandas saukli 'Gotov ļi ti k trudu i oboroņe SSSR?' ir drukāts uz pilnīgi citas klases un kvalitātes papīra un krāsām.
Dezinformācija, meli, rietumu pūstošā kapitālisma (kuru dižā PSRS, bez šaubām, satrieks iekš WW3!) gānīšana un sociālisma slavināšana bija pilnīgi neatraujama PSRS ikdienas dzīves sastāvdaļa. Tāpēc jebkuram vecāka gadagājuma cilvēkam šo pastāstot, uzreiz dzirdama ķiķināšana. :)
Par grāmatu kvalitāti, nu hvz. Manuprāt, gana daudzi šodien (un vēl jo vairāk pirms e-grāmatu parādīšanās) priecātos, ja grāmatas būtu iespējams nopirkt arī mīksatajos vākos (paperback) un uz ne tik nikna papīra, ja vien tas būtu izdevīgāk. Diemžēl, mazo tirāžu dēļ, tā nedara un vāki ir jātaisa gana kruti, lai kāds to grāmatu vispār gribētu paņemt rokās un varbūt nopirkt.
Tā kā nu - salīdzināt lēto izdevumu, kurš tobrīd maksāja pārdesmit kapeikas, ar plakātu, kuram ir galīgi cita funkcija, tomēr ir nedaudz muļķīgi.
Tāpat šodien arī papīra kvalitāte pret cenu noteikti ir kritusies, tāpat kā paplašinājušās drukas iespējas.
Bet, vot, ja kādai karabāzei pietrūks eļļas krāsas propogandas uzrakstiem vai kāda plakāta - ta nu i štrunts ar jūsu sūda grāmatu!
Un nupat jau mēs esam tai vecumā, kad nākamajai paaudzei aiz mums tā ir tāla un mīklaina pagātne.