friends [entries|archive|friends|userinfo]
aborigens

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

izdevīgs darījums ;) [Apr. 9th, 2026|02:22 pm]

lavendera
[Tags|]

Kad Žannai Kalmānai bija 90 gadu, viņa parakstīja līgumu ar kādu advokātu, kurš piekrita maksāt viņai ikmēneša pabalstu apmaiņā pret viņas dzīvokli pēc viņas nāves (tā sauktā reversā hipotēka). Advokāts nomira 30 gadus vēlāk, bet Žanna joprojām bija dzīva. Viņa kopumā no advokāta ģimenes saņēma vairāk nekā divas reizes lielāku summu, nekā dzīvoklis bija vērts. Viņa nomira divus gadus pēc advokāta, 122 gadu un 164 dienu vecumā.
Link1 comment|Leave a comment

[Apr. 9th, 2026|09:05 am]

black_robin
"Life is not sacred because it is pleasant.
Life is sacred because it is given."
Link2 comments|Leave a comment

Zbigņevs [Apr. 9th, 2026|10:32 am]

ctulhu
Zbigņevs: Bērni uz ielām runā rupjības, tas ir šausmīgi [taisni kā no padomju laika pantiņa - //и девки вид ужаснo гол, куда же смотрит комсомол// ]

https://jauns.lv/raksts/sievietem/703952-zbignevs-stankevics-kritize-dzimumaudzinasanu-skolas-ja-to-nedaris-vecaki-un-skola-to-daris-iela-vienaudzi-un-internets

Arī Zbigņevs - //EWT ziņas vēsta, ka no garīdznieka amata pienākumu pildīšanas atstādinātas Krišjānis Dambergs pēc Baznīcai pēc tās rīcībā esošās informācijas un viņa priestera darbības izvērtēšanas nav pamata uzskatīt par vainīgu kādās noziedzīgās darbībās.//

https://jauns.lv/raksts/zinas/703975-ieva-taranda-emocionali-uzruna-sabiedribu-par-priestera-damberga-seksualo-vardarbibu-pret-vinas-delu-sauksim-lietas-istos-vardos

Koroče nav ko tiem pusaudžiem uz ielas par seksu runāt un prezervatīvus lietot, mūsu priesteri viņiem visu iemācīs.

Okej labi nevar to personu saukt par vainīgu kamēr nav galīgais tiesas spriedums, bet nu tad varbūt paklusēt lupatiņā un nemoralizēt - arī kamēr sagaidam spriedumu?
Link36 comments|Leave a comment

Kino kā dzīve [Apr. 8th, 2026|08:21 pm]

black_data
Mani vienmēr ir mulsinājis un fascinējis jautājums par to, vai mežā koks nokrīt ar skaņu, ja apkārt neviena nav. Es sāku saprast, ka man tie ir tie ikdienišķie brīži, ko mēs piedzīvojam blakus kādam, kuru personiski īpašie brīži nekļūst par publiskās apziņas notikumu. Tanī ir kaut kāda fascinējoša mistērija, ka es varēju būt blakus kādam nozīmīgam brīdim, un tā arī par to nekad neuzzināt.

Es biju aizgājis uz filmu visgarlaicīgākā kinoteātrī, lai pustukšā zālē pārbaudītu, kā es jūtos par special thanks sadaļu filmas beigu titros. Turpinot meža metaforas, lai uzzinātu, kas atrodas aiz meža, ir jāiet mežā iekšā. Daudzi, baidoties no tā, ko viņi mežā sastaps, mēdz izlikties, ka meža nemaz nav. Man noteikti piemita paradums izvairīties no lietām, kas varētu izraisīt sarezģītas emocijas, un arī šoreiz es gandrīz noignorēju šo filmu, bet tad uzdūros vienas intervijas fragmentiem, un nolēmu pārbaudīt, kas tad man tur dziļumā vēl mājo.

Uzreiz atzīmēšu, ka šis nav un nevar būt filmas māksliniecisks vērtējums. Ši filma man ir bijusi klātesoša kādā dzīves posmā vēl pirms tās tapšanas, un man ir daudz personisku jūtu par to. Es zināju, kas mani tajā kaitinās, un neesmu kļūdījies, maigi sakot. Kas bija mazliet lielāks pārsteigums, ka tā spēja arī brīžiem sāpināt. Beigās es tajos garajos titros savu vārdu tā arī neieraudzīju, kas no vienas puses bija stulbi, no otras - uz to brīdi es jau biju pilns ar visādām citādām emocijām, un nu jau bija mazliet vienalga.

Lai vai kā, visi personāži ir izdomāti, un visas līdzības ar īstiem cilvēkiem ir tikai sakritība. Dažādu cilvēku uztverē un pieredzē mēs esam diezgan dažādi cilvēki, un es drošvien pats savu pagātnes es varētu vairs nepazīt un nesaprast.
Link2 comments|Leave a comment

Cenzūra [ izrādās nav] [Apr. 8th, 2026|12:11 am]

ctulhu
Tā kā telosā šķiet ir cenzūra [upd, izrādās nav, tas ir viņu pretspama protokols- apstiprināt komentārus] pārnesam viņu komentāru uz šejieni:

//un kāds grib pateikt, ka skenējot visu cilvēka smadzeņu saturu viņa “es ” apziņa tiks ienesta šajā datorā? Būs liela vilšanās. Dators gan zinās pilnīgi visu par cilvēku, taču šī cilvēka nīcīgais ego paliks vien nožēlojamajā ķermenī. Un, ja kāds pienāks un krāmēs šim cilvēkam pa pieri, tad ne jau dators to jutīs… 🙂 Ir tāds labs teiciens- visam, kam ir sākums, tam ir arī beigas. Lai kā viens gudrinieks neizmanītos, beigas pienāks gan. Teiksim, ko mēs varam izdarīt ar asinsvadu aizaugšanu? Vai nu augt kā Guliveram kosmosa virzienā, vai kādu dienu tomēr ieraut pēdējo šļuku. 🙂 Tīri hipotētiski mēs varētu runāt par smadzeņu pusložu atdalīšanu, tas būtu tuvāk lietai, bet nav nekur teikts, ka tas varētu izdoties. Tagad populārāks ir cits viedoklis- mūsu apziņa ir savienota ar kaut kādu citu dimensiju caur mūsu neironu kvantu nenoteiktību. Kaķim, kas stāv aiz aizvērtām virtuves durvīm, ir bagātīgas fantāzijas par to, kas atrodas virtuvē. //

Tas ir tas ko viņu komentētāji domā par mind uploading.

Kļūdas:

1) //un kāds grib pateikt, ka skenējot visu cilvēka smadzeņu saturu viņa “es ” apziņa tiks ienesta šajā datorā?// Faktiski tas ir pierādīts.

[https://www.youtube.com/watch?v=e21OUXPlnhk](https://www.youtube.com/watch?v=e21OUXPlnhk)


https://www.apollo.lv/8430616/dzivas-butnes-smadzenes-pirmo-reizi-iekopetas-datora-ko-digitala-musa-vesti-par-cilveces-nakotni

Brīvas aktivitātes pārnese strādā, tālākais ir tikai scale up jautājums.

2)//Ir tāds labs teiciens- visam, kam ir sākums, tam ir arī beigas.// Nu un? Tas ir nevis labs bet draņķīgs teiciens, es savukārt saku ka beigas var novērst.
3) //Tīri hipotētiski mēs varētu runāt par smadzeņu pusložu atdalīšanu, tas būtu tuvāk lietai, bet nav nekur teikts, ka tas varētu izdoties.// Tas kāreiz varētu būt sarežģītāk par MU
4) // Tagad populārāks ir cits viedoklis- mūsu apziņa ir savienota ar kaut kādu citu dimensiju caur mūsu neironu kvantu nenoteiktību.// Vajag mazāk lasīt dzelteno presi

UPD: Cenzūras telosā nav, pārpratums noskaidrots.
Link5 comments|Leave a comment

[Apr. 7th, 2026|08:59 pm]

black_robin
Gūgls ir nolēmis, ka es esmu feminist fashion auditorija un reklamē man attiecīgu apģērbu. Padalīšos ar piedāvājumu:

... )
Link7 comments|Leave a comment

[Apr. 7th, 2026|06:50 pm]

prtg
"Failu nepieejamība tika skaidrota ar to lielo apjomu - tos nebija iespējams pārnest uz zibatmiņu, tādēļ tie saglabāti "Blu-ray" formātā, kura nolasīšanai nepieciešamā aparatūra esot pieejama tikai prokuratūrai."

Mad Max Fury Road vai Mad Max High Octane Collection?
LinkLeave a comment

[Apr. 7th, 2026|06:28 pm]

putnupr
pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu:

01:04
dvēselē klavieres..
(ir doma)

01:04
miers un klavieres
(ir doma)

01:05
uz klavierēm netīras salvetes
(ir doma)

01:05
taukainas rokas
(ir doma)

01:05
lai nogrābstās
Link2 comments|Leave a comment

[Apr. 7th, 2026|06:08 pm]

putnupr
Skatos uz vakar uzņemto Zemes bildi, un domāju, ko tie muļķi uz tās planētas var cepties par sūdu
Link46 comments|Leave a comment

Saivars pret intelektu [Apr. 7th, 2026|08:24 am]

ctulhu
Es ar viņu debatēju vēl lelb forumā un viņš joprojām ir civilizācijas pretinieks

https://telos.lv/ellei-nebus-uzvaret/

Viņa secinājums: //Nekas no tā, ko darām, nevar izglābt no nāves. Ikviena cilvēka stāsts beidzas pie tiem pašiem vārtiem – atvērtā kapa.// ir aplams.

Nāve ir defekts, inženiertehniska problēma, to var atrisināt.
Link14 comments|Leave a comment

skats ar citu gadsimtu acīm [Apr. 7th, 2026|01:29 am]

kochka
[Fonā |Peter Gabriel - Solsbury Hill]

Nezinu, vai tā pa īstam spēju saskatīt pagātni tagadnē vai to, kā iekšējais laiks pamazām ir sašaurinājies lielā ātruma dēļ. Pēdējā laikā šķiet, ka galīgi neko vairs nesaprotu, bet vismaz ir pazudusi nomāktība un smagums, kas vilkās līdzi visu iepriekšējo mēnesi un grūda iekšā smagā bezcerībā. Vairs pat īsti necerēju, ka tikšu no tā melnuma ārā un spēšu priecāties, veikt pašu svarīgāko darbu - saskatīt brīnumus šeit. Varbūt tiešām jābūt uzmanīgākai ar to, ko rakstu, un par savu bazaru ir jāatbild?
LinkLeave a comment

[Apr. 6th, 2026|10:40 pm]

black_robin


Journal with Witch man ļoti patīk vairāku iemeslu dēļ:

tiek apskatīts kā cilvēki tiek galā ar nāvi (meitenei nomirst vecāki), tiek - no, manuprāt, visai oriģināla skatpunkta - parādītas bērnu un pieaugušo attiecības: meitene, kas kļuvusi par bāreni, tagad dzīvo pie savas tantes. tantei nav bērnu un nebija tuvas attiecības ar savu māsu, viņa ir pieaugušais svešinieks un viņas attiecības ar meiteni nav kā vecāka attiecības, bet kā pieaugušā, kurš pēkšņi ir iemests vecāka lomā, bet labi apzinās, ka nekad nevarēs vecāku pa īstam aizstāt.

bildi ieliku tieši šo, jo reti ir redzams (vienalga vai tā būtu animācija vai jebkāds cits žanrs), kad sievietes kopā (vai vietantnē) nodarbojas ar rokdarbiem. i cherish those moments.

P.S. lai gan man, paldies Dievam, nav nācies ciest no tādas nelaimes kā stāsta varonei, tur ir pāris paralēles, kuras droši vien ir piedzīvojuši ļoti daudzi kādreizējie pusaudži, ieskaitot mani, konkrētāk: bastot skolu un pēc bastošanas sūtīšana pie psihologa. šeit par bastošanu uzzin jau otrajā dienā - kas ir pareizi. manā bastošanas zenītā - 90to otrajā pusē, mana mamma par to uzzināja, kad tā bija jau pilna otrā nedēļa - kas nav pareizi. tagad, kad vienu rītu man zvanīja no skolas un teica, ka mana meita nav ieradusies un lai paskaidroju, kāpēc, i almost lost my shit [visas kriminālās izmeklēšanas man izskrēja caur prātu sekundes simtdaļā] - izrādījās, ka vienk nebija piefiksējuši, jo kāda skolotāja biju viņu aizturējusi un viņa ieradās klasē dažas min vēlāk.
Link2 comments|Leave a comment

Vienmmēr ir patīkami [Apr. 6th, 2026|11:05 pm]

ctulhu
Kad tumsas būtnes nav stereotipiski sliktas

https://en.wikipedia.org/wiki/Abigail_(2024_film)
Link2 comments|Leave a comment

[Apr. 6th, 2026|10:27 pm]

prtg
Atslēga uz laimes sajūtu ir pateicība par visu, kas bijis, ir un būs.
LinkLeave a comment

[Apr. 6th, 2026|10:14 pm]

zin
man bija diezgan labi paveicies ar to, ka, kad mana vecmāmiņa pārdeva savu dzīvokli, lai pārvāktos uz pansionātu, es vēl dabūju tur paviesoties, un salasīt sev mīļas lietas
neko materiāli īpašu, drīzāk bērnības atmiņu lietas, pavisam triviālas, kā zupas kauss, piemēram
tagad es savus svētku gladus klāju ar vecmāmiņas galdautiem, kurus atceros kopš bērnības
un tas ir labi, un mīļi, un pareizi
Link1 comment|Leave a comment

[Apr. 6th, 2026|09:40 pm]

putnupr
Ja nav dzīvs, ir miris. Nevis dzīvs bez dzīvības pazīmēm. Jebkas, kas reiz bija dzīvs, bet vairs nav, ir miris.
Link4 comments|Leave a comment

[Apr. 6th, 2026|06:03 pm]

pajautaa

[ulvs]
Kā latviski pateikt "oneness"? Metafizisks jēdziens nevis "vienotība".
Link6 comments|Leave a comment

[Apr. 6th, 2026|04:27 pm]

prtg
[Tags|]

PK (2014)
LinkLeave a comment

[Apr. 5th, 2026|11:07 pm]

zin
[Tags|]

Betas Dziesmiņa
LinkLeave a comment

aprīlis [Apr. 5th, 2026|09:44 pm]

inese_tk
man jau kādus ~divus gadus ļoti neiet ar svētkiem. man vispār patīk svētki. man liekas, ka dzīve ir pārāk īsa, lai nesvinētu, ja var svinēt. bet kaut kā šajā periodā atkal un atkal notiek kaut kas un svētki ir dirsā. kašķi un raudāšanas, kāds nomirst vai nokļūst slimnīcā, ir kaut kādi nepielūdzami praktiskās un kapitālistiskās dzīves apstākļi, utt.
vakar sajutos kkā ļoti low. kaut kad rudenī biju pieprasījusi, lai K man sagādā vecās elektriskās ērģeles. tās vispār laikam pieder lj user presiite, bet ilgus gadus stāvēja pie mums Saļikā, tad nokļuva Ā ielā un mētājās tur čupā. tās ir vecas, patizlas, ļoti smagas un neskan tonī. bet man patīk tā skaņa. es uz tām sacerēju visas Duetas Kjū dziesmas. nu izņemot tās, kuras sacerēja Digna. man likās, ka gribu viņas tāpat vien klimperēt un man tas sagādās prieku. K manu iegribu izpildīja un ērģeles sāka dzīvot uz lielās istabas apaļā galda. visu šo mēnešu laikā es viņām nepieskāros NEVIENU reizi. vakardien man salikās, ka tās tikai bāž man sejā visas manas ilūzijas par radošumu un radīšanu, es taču esmu tikai kaut kāds kultūras ierēdnītis. so es sadusmojos, nocēlu tās no galda un aizbāzu aiz dīvāna (dzīvesbiedrs bija devies pastaigā tajā brīdī + beigu beigās bija mazāk smagi, nekā man likās, ka būs). vēl vakar bija tas suņa laiks, visu dienu nevarēju saņemties iet ārā, bet vakarā domāju, ka esmu taču veca un resna un man vajag manu stupid walk, for my stupid mental health, tāpēc nolēmu, ka iešu ārā tumsā, lietū un vējā, bet vismaz nopirkšu sev mazās narcisītes podiņā un tad man šorīt brokastīs būs prieks. biju redzējusi, ka topiņā ir. nogāju savus 5 kilīšus, brīžam vējš trieca sejā lietu tā, ka likās, ka kontaktlēcas izskalosies no acīm. un tur nebija to narcisīšu.
šon pēc vientulīgām bročām bez narcisītēm, bet ar manām ļoti skaistajām oliņām, gribēju rakstīt Martai ziņu, vai negrib iziet apvidū. labi, ka neuzrakstīju. aizbraucu uz stalli, satiku Martas tēti un uzzināju, ka nomiris Legro. viņš tieši tikko bija sarunājis ekskavatoru apbedīšanai. Legro gulēja vecā laukuma vidū, Marta sēdēja pie viņa un laikam raudāja. es nepiegāju viņiem tik tuvu. domāju par to, ko Pols teica pēdējā Shrinking sērijā - ka mēs nezinām, ko iesākt ar cilvēkiem, kas sēro. pati apraudājos, paņēmu savu zirgu un stundu nostaigāju pie rokas. bija tāda nereāla sajūta, jo es aizvakar satiku Legro, viņam viss bija kārtībā. viņš bija dažus gadus jaunāks par Radi, laipns, draudzīgs, ar lielu auru un bez nekādām veselības problēmām. man patika ar viņu patērzēt. atnācām no pastaigas un man gribējās aiziet pie viņa atvadīties. bet es neaizgāju. man nezkāpēc bija kauns. man negribējās, lai kāds to redz, lai gan visi tobrīd laikam bija sagājuši iekšā (kad ierados, tur bija Martas parastā + paplašinātā ģimene). kauns arī, ka nepiegāju pie Martas sākumā. viņa vēlāk zirgdraudzeņu čatā ierakstīja kas un kā noticis. uzrakstīju kkādas banalitātes tur.
pēc tam man nezkāpēc ļoti gribējās satikt Ieejas galvaskausu. tas ir, visdrīzāk, briedēna galvaskauss, ko atradu, kad atklāju takas, kas vēlāk kļuva par Ieejas maršrutu. tas mētājās turpat netālu no takas un es to noliku uz ciņa takas malā un tā tas tur visu laiku stāvēja. es ļooooti sen nebiju gājusi pa Ieejas takām. man bija bail, jo aizpagājšruden tur parādījās viens ļoti grūti pārvarams izcirtums (slapja vieta un iespēja nogrimt ārprātīgā dubļu/zemes slānī, ko vairs nesatur kopā zemsedze) un man likās, ka gan jau ir/būs vēl. pagājšgad bija viena interesente, bet es atteicu, jo bija arī pārāk slapjš. šon izgāju lielu daļu no maršruta. satiku vēl nāvi (vienu apēstu putnu un vienu apēstu kko ar gaišu kažoku). satiku briedēna galvaskausu - diezgan ieaudzis sūnās, bet joprojām turpat. ir lērums jaunu izcirtumu, bet nekur vairāk tie zampainā vietā neaprauj taku. var iziet! sajutos vienlaikus ļoti mājās un arī feiks un failure, jo man nesanāca to projektu kkā uzturēt dzīvu un piesaistīt interesentus.
arī šodien nedabūju narcisītes. topiņa puķu veikalā, kas vakar vakarā jau bija ciet, ar nebi.

man liekas, ka es pēdējos ~divus trīs gadus dzīvoju kaut kādā tumšā priekšnamā. nu jau ceturto. es saprotu, ka man kaut kāds tāds vecums, kad laikam piedienas pusmūža krīze, bet nu tie jautājumi, kas man ir aktuāli, tādi ir vismaz kopš kādiem 25. vienkārši šobrīd liekas, ka atbildes uz tiem kļūst aizvien degošākas. bet to nav.
+ sāk likties, ka manas attiecības ar nāvi, sāk palikt drusku pārāk familiāras.

ja par to, kas jauks, tad Lielajā piektdienā ar zirgu pa jokam dzināmies pakaļ pieciem briežiem pa lucernas lauku. tas bija tiešām jauki. ja redzēt stirnu manā pasaulē ir apm tāpat kā redzēt zvirbuli, tad pieci brieži tomēr ir kaut kas. un man nenormāli patīk kā kliedz dzērves. nenormāli.

ā un vēl, dzīve ir ne tikai pārāk īsa, lai nesvinētu, bet arī pārāk īsa, lai izliktos, ka viss ir kārtībā. ja nav.
Link1 comment|Leave a comment

navigation
[ viewing | 20 entries back ]
[ go | earlier/later ]