| Lost |
[6. Jul 2006|22:59] |
Vakar beidzot noskatījos filmu Lost in Translation. Ļoti patika. Sociālā vientulība, valodas, viesnīcas TV kanāli, jaunie draugi.
Šodien uz ielas par u/v Centrs atrašanos Rīgā man jautāja japāņi savā hiper dīvainajā angļu valodā. Nācās viņus apbēdināt un sūtīt uz Stockmann. |
|
|
| Laba diena (pat ar Grēviņu BBBrokastu vietā) |
[3. Jan 2006|23:02] |
Biju darbā. Tur remonts. Saņēmu Latio kalendāru. Nieks, bet patīkams. Nekas īpašs tur nenotika.
No rīta likās, ka visi santehnikas veikali ir sazvērējušies pret mani un taisa inventarizāciju vai nu tieši šodien vai no 2. līdz 5. janvārim.
Pēc neveiksmīgas santehnikas veikalu skatlogu apskates biju uz Nārnijas hroniku. Subjektīvais vērtējums - ir vērts redzēt. Aizkustinoša, bagāta simbolismu. Liekas, ka gribētu pat izlasīt grāmatu. Bet šī likšanās ātri pāries. Bet filma ir ļoti jauki uztaisīta, ka pat 4-gadīgs bērns varētu to skatīties un kaut ko savu saprastu. Un vēl - nav asiņu. Nu varbūt tikai nevainīgi nobrāzumi, bet nekur nešķīst un nelīst.
Pēc tam aizgājām uz McDonaldu un es paņēmu Happy Meal ar Lūsiju no Nārnijas hronikas ar visu skapi. Būs man tagad rotaļbiedrene.
Vēl dienas beigās es beidzot dabūju stulbo santehnikas brīnumu - sifonu - diemžēl tieši to detaļu, ko man vajadzēja tāpat nepārdeva un es iepirkos par 7.30 latiem un bonusā dabūju visādus plastmasas brīnumus, ar kuriem šobrīd vēl nezinu, ko iesākt. Droši vien izmetīšu.
Un laikam dienas highlight ir un paliek veļas mašīnas izmēģināšana (kas nebija iespējama mazā sīkuma iztrūkuma dēļ). Un ziniet - viss darbojas un vēl pie tam lieliski. Varbūt vēl rīt kārtīgi nolīmeņošu, jo šodien likās, ka diezgan labi stāv. Bet tomēr pieliekot līmeņrādi sapratu, ka vajadzēs ar kājiņām pačakarēties rīt.
Tagad esmu nogurusi kā zirgs. |
|
|
| Mazā Elizabettauna |
[15. Dec 2005|01:22] |
Tikko noskatījos Elizabethtown. Viena no tām filmām, kam nav mākslinieciskās vērtības, bet messidžs ir labs. Pat es nedaudz pārvērtēju savas attiecības ar vecākiem, lai nav tā, ka tikai pēc viņu nāves apzinos, cik viņi ir bijuši superīgi vai arī, ka vienmēr esmu atlikusi tikšanos ar viņiem un ka tā arī nekad neesmu iepazinusi viņus. Lai bērēs nav no svešiem cilvēkiem jāklausās un jāatklāj lietas.
Filma par ļubestību. Par svarīgo. Par cilvēkiem. Par attiecībām. Par kremēšanas tradīcijām un pelniem. Par mazpilsētu. Par cilvēkiem-eņģeļiem. Par neveiksmēm un pilnīgām katastrofām. Par skaistumu.
Un Sjūzena Sarandona ir elementā. Man viņa patīk.
No tvnet.lv komentāriem: Filma liek aizdomaaties...nezinu par ko, bet sajuuta diivaina. Laikam jau par to,ka dziivee ir iespeejams vairaak, nekaa mees domaajam,lika pasmaidiit varbuut pat nedaudz caur skumjaam, bet varbuut tas tikai taapeec,ka bija taads garastaavoklis.
Filma liekas taada viegla,haotiska un jauka, kaut gan temats nav tas jaukaakais :)
Muuzika..jaa, taa bija ka laba glazuura uz veel labaakas tortes
Iesaku filmu noskatiities pesimistiem un tiem,kas aizmirsushi par briinumiem, kas meedz piepildiities. |
|
|
| Gandrīz kā mīlestība, bet es par brīvību vairāk |
[28. Sep 2005|15:17] |
Es arī esmu atpakaļ. Ilgi gan gāja atkal sameklēt to jauko Hosts failu, bet izdevās. Ir ok.
Vakar naktī noskatījos A lot like love. Tādai naktij, kā pagājušā - iederīgs gabaliņš. Patiesībā es viņu 1,5 reizi noskatījos, bet tam nav nozīmes. Tas bija fonam. TV naktīs nerāda (jo kabeļtelevīzijas mums vēl nav). Labākā doma filmā - attiecības nevar atlikt un pakārtot savam lielajam dzīves vai biznesa plānam. Principā - var gan, bet tas zināmā veidā ietekmē attiecības. Bet labi - tā nav filma nopietniem cilvēkiem, tas ir rozā briļļu pusaudžu gabals. Vai arī atslodzei.
Un vēl - es beidzot esmu brīva no viena pienākuma. Jipī! Viss. Tas ir pabeigts. Beidzot varu ķerties klāt kaut kam, kas man patīk.
Un šodien nopirku Klubu. Tīri daudz sakarīga lasāmā. Vot, ar ko es tagad nodarbošos pāris vakarus. |
|
|
| Emocionāla filmiņa |
[22. Sep 2005|01:21] |
Kā man patīk glupas filmiņas! Tikko noskatījos "Love actually". Diezgan patiesi. Labi, ka vēl ir tik daudz laika līdz Ziemassvētkiem, jo citādi nedaudz depresīva tā filma var izrādīties.
Filmā patika: Mr.Bean personāžs; samīlējies sīcis; tas, ka nevajag mēģināt iepriekš uzzināt dāvanu - var sanākt vilšanās; svešvalodas mācīšanās, lai varētu saprasties ar iemīlēto personu. Un tik maz seksa.
Es raudāju - no aizkustinājuma. Eh! Labi, back to real life! |
|
|