| Mazā Elizabettauna |
15. Dec 2005|01:22 |
Tikko noskatījos Elizabethtown. Viena no tām filmām, kam nav mākslinieciskās vērtības, bet messidžs ir labs. Pat es nedaudz pārvērtēju savas attiecības ar vecākiem, lai nav tā, ka tikai pēc viņu nāves apzinos, cik viņi ir bijuši superīgi vai arī, ka vienmēr esmu atlikusi tikšanos ar viņiem un ka tā arī nekad neesmu iepazinusi viņus. Lai bērēs nav no svešiem cilvēkiem jāklausās un jāatklāj lietas.
Filma par ļubestību. Par svarīgo. Par cilvēkiem. Par attiecībām. Par kremēšanas tradīcijām un pelniem. Par mazpilsētu. Par cilvēkiem-eņģeļiem. Par neveiksmēm un pilnīgām katastrofām. Par skaistumu.
Un Sjūzena Sarandona ir elementā. Man viņa patīk.
No tvnet.lv komentāriem: Filma liek aizdomaaties...nezinu par ko, bet sajuuta diivaina. Laikam jau par to,ka dziivee ir iespeejams vairaak, nekaa mees domaajam,lika pasmaidiit varbuut pat nedaudz caur skumjaam, bet varbuut tas tikai taapeec,ka bija taads garastaavoklis.
Filma liekas taada viegla,haotiska un jauka, kaut gan temats nav tas jaukaakais :)
Muuzika..jaa, taa bija ka laba glazuura uz veel labaakas tortes
Iesaku filmu noskatiities pesimistiem un tiem,kas aizmirsushi par briinumiem, kas meedz piepildiities. |
|