Heh, arī skatījos. Pirmoreiz mūžā redzēju arī pašu sākumu, un pirmoreiz mūžā, to filmu skatoties, raudāju. Beigas ar ampulām bija spēcīgas.

(Reply to this) (Thread)

Jā, tās ampulas vienmēr liek notrīsēt man. Spēcīgi man arī liekas tie kadri, kur pacientam nenotic, kad viņš pēc 3 dienu gājiena pa tuksnesi nonāk pie angļu armijas. Un vēl tā īkšķu griešana. Brr. Manuprāt filma pelnīti dabūjusi 9 Oskarus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā :) Un tad vēl daudzās vizuālās detaļas, ko izdodas atklāt katrā jaunā skatīšanās reizē, un motīvi dialogos, kas nekur netiek pazaudēti, bet noteikti kaut kad atkārtojas, beigās izrādoties ironiski vai pareģojoši. Smalki nostrādāts gabals.

(Reply to this) (Parent)