| |
[6. Maijs 2008|23:29] |
Skatos Angļu pacientu un priecājos par Kipu. Palasījos internetā, ka grāmatā viņš ir vēl interesantāks tēls.
Tas skats ar tiem eļļas deglīšiem gliemežvākos - tāda romantika. Un vispār - skaistā Toskāna. Arī tur vēl vajadzētu dzīves laikā pabūt. |
|
|
| Comments: |
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/92421/8161) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sw |
|---|
| Date: | 7. Maijs 2008 - 01:11 |
|---|
| | | (Link) |
|
Heh, arī skatījos. Pirmoreiz mūžā redzēju arī pašu sākumu, un pirmoreiz mūžā, to filmu skatoties, raudāju. Beigas ar ampulām bija spēcīgas.
Jā, tās ampulas vienmēr liek notrīsēt man. Spēcīgi man arī liekas tie kadri, kur pacientam nenotic, kad viņš pēc 3 dienu gājiena pa tuksnesi nonāk pie angļu armijas. Un vēl tā īkšķu griešana. Brr. Manuprāt filma pelnīti dabūjusi 9 Oskarus.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/118663/8161) | | From: | sw |
|---|
| Date: | 7. Maijs 2008 - 01:53 |
|---|
| | | (Link) |
|
Jā :) Un tad vēl daudzās vizuālās detaļas, ko izdodas atklāt katrā jaunā skatīšanās reizē, un motīvi dialogos, kas nekur netiek pazaudēti, bet noteikti kaut kad atkārtojas, beigās izrādoties ironiski vai pareģojoši. Smalki nostrādāts gabals. | |
