| Dzīve ir skaista, ja sultāns ir tavs tēvs |
[31. Maijs 2011|00:10] |
Šodien bija kaut kāda Facebook čata diena. Ar mani sāka runāt viens vietējais, kurš ir dzimis vienā dienā ar mani un ar ļoti labu angļu valodu šai pilsētai. Ho ho ho. Un tad vēl kolēģis no Mardinas jauniešu centra sāka ar mani runāties - viņš savukārt kļuva slavens ar vienu īsfilmu, kas saucas "Mans tēvs taisa vēsturi", kas sākotnēji bija domāta nu tādai kā iekšējai lietošanai, bet tagad plūc laurus visādos festivālos un tā. Es viņu satiku gan Mardinā esot, gan festivālā pie mums. Viņam ir kaut kādi labi sadarbības partneri kaut kur Latgalē. Un tad vēl ar kolēģi no Armēnijas vienojāmies, ka nestrebjam karstu un gatavojam projektu uz nākamo iesniegšanas termiņu. A projektu viņa jau principā visu ir uzrakstījusi. Jauki. Lasu un priecājos. Nezinu, vai iesniegsim Turcijas vai Latvijas nacionālajā aģentūrā, bet gan jau.
Nedēļas nogalē sirsnīgi izceļojos pa apkārtējām pilsētām - nu tas ir 360 km attālumā, ja. Ir simtiem bilžu - dažās no tām es izskatoties laimīga, tā kā viss ir pareizi.
Antakijā uz vienas jaunbūves redzēju uzrakstu - dzīve ir skaista, ja sultāns ir tavs tēvs. Bet īstenībā dzīve ir skaista arī bez tā. Nu labi, reliģiozi pieejot šim apgalvojumam, varu teikt, ka mans Debesu Tēvs ir krutāks par jebkuru sultānu, bet nu - tik dziļi es cirst negribēju.
Nu man vēl aizvien iet labi. Es tikai kļūstu apaļāka un apaļāka no daudzajiem kebabiem.
Ā, un par ēdienu runājot, es šodien pirmo reizi ēdu Pistāciju lahmadžunu - perfekts iesācējiem, jo nav ass. Baigi garšoja. |
|
|