| Piedzīvojums turpinās |
[14. Maijs 2006|01:27] |
Es esmu mājās - gandrīz sveika, bet vēl vesela. A mašīnu tomēr nācās atstāt. Nu neko. Kāds rīt vai parīt dosies pēc viņas un cerams arī tiks skaidrībā, kas noticis. Atkal dīvainas sakritības, kuras skaidrojot tā vien šķiet, ka par mata tiesu esmu paglābta no kaut kā briesmīgāka. Bet nu - tas lai paliek mistiķiem.
Meiteņu komanda, kas ieradās mani glābt, centās mašīnu iestumt, bet tas nedeva rezultātu, bet vietā, kur stāvēju, bija baigi lielais eļļas pleķis. Nu negribas domāt, ka visa eļļa tur izlijusi, tomēr tur bija vairāk, kā drīkstētu/ būtu pieļaujams.
Citādi - diena visnotaļ izdevusies - biju pie jaukiem cilvēkiem, teicu ģimenes dienai veltītu runu un ieguvu jaunus kontaktus. Biju Liepājas slavas alejā. Jauki. Kad būs vairāk kāres, ielikšu kādas bildītes.
Viss būtu labi, tikai tagad atcerējos, ka neaizslēdzu bāku. Bet it kā blakus ir apsargāts objekts - negribas ticēt, ka kāds tur ķēpāsies. Bet nu - tā es arī domāju par Purvciemu, kur vienā naktī daudzas bākas tika izsūktas.
Labā lieta, ko darīju, gaidot palīgus, bija telefonu numuru pārveidošana. Tiku līdz burtam "M". Pa to laiku pabrīnījos, ka pat viens no LV miljonāriem man ir iegrāmatots - ja nu gadījumā zvana, lai droši atbildu. :D
P.S. Mani tagad pie mājām inteliģenti aplaupīja ar tekstu: "es no Balviem un man nozagts maks un man vajag 4.05 LVL biļetei". Man bija tik vienalga, ka iedevu piečuku un tad džeks saprotot manu vieglprātību un lētticību, sāka bīdīt tekstus par papildus naudu kaut kam ēdamam. Tad gan pasūtīju. Šodien biju paņēmusi 4 sttopotājus, diez kāpēc to džeku nesāku mācīt stopot? |
|
|
| Pāris vārdi par šodienu |
[14. Maijs 2006|23:47] |
No rīta pamodos ar sāpošu nervu labās lāpstiņas rajonā, kas diezgan patraucēja tālāk gulēt. Saprotot, ka nav neviena, kas palīdzētu, iemasēju FastumGel. Kad pamodos, tad sapratu, ka ne pēc adreses.
Doma baznīcā arhibīskaps skaisti par ģimeni runāja. Nodomāju - labs darbs tiem mācītājiem - var sludināt nepiepildāmas lietas un paši par to labi justies.
Brauciens uz Jūrmalu izpalika, jo lija lietus. Tā vietā nāca Okupācijas muzejs, kur man visu laiku bija grūti vai nepārvarama kāre papildināt gides stāstīto. Manai amerikānietei veiklie kabatas zagļi kaut kur no somas izzaga visnotaļ palielo kameru.
Tad dodoties mājās, pie Brīvības pieminekļa mani un meiteni, ar ko biju kopā, uzzrunāja kāds visnotaļ cienījama izskata kungs: "Do you speak English? Oh, that's so good. I have some company in Sweden. Would you like to come and work there?" Ha. Žēl, ka nebija policijas tuvumā. Vajadzētu viņu nodot.
Tad Arēna Rīga - monstrs baigais. Norādes nekur nekādas. Cilvēku pārbaude - švaka (savu nazīti, kaut ko sprāgstošu droši varētu ienest). Visur piedzērušies/ dzeroši/ citādi apreibuši somi. Es fanoju par čehiem. Dīvaini skatīties spēli, kad neviens to nekomentē. Balss ir izkliegta (seksīgi aizsmakusi). Kaut arī nespēlēja Latvija - prieks redzēt visu uz vietas. Čehi vinnēja kanādiešus ar 6:4. Slovāki vinnēja zviedrus ar 5:2. Prieks par abām uzvarējušām komandām. |
|
|