Miera namu meklējot |
[5. Mar 2012|23:17] |
|
|
|
Comments: |
tā garu atpazīšana un izdzīšana gan man liekas tāds viduslaiku stafs, lai gan citādi - darat labu darbu
Es dikti gribētu, lai tas būtu palicis viduslaikos, bet diemžēl ļaunie gari ir realitāte arī mūsdienās. Man pašai šī tēma nekad nav patikusi, bet vairāk dzirdot par to visu un šo to uz savas ādas piedzīvojot, es zinu, ka tas ir reāli. Par tām pārējām lietām - es pagaidām neko daudz nedaru, tikai atbalstu jau tos, kas kaut ko dara. Un par to Freedom 61 projektu man ir īpašs prieks, jo sirds ir sažņaugusies teju vienmēr domājot par tām meitenēm, kuras pašas no laba prāta pārdot savu miesu nav izvēlējušās. Ir taču jābūt kādam ceļam ārā no tā.
par tiem gariem - neticu. piedod. un negribu ticēt. bet par pārējo - kā jau teicu, cienu jūs un ticu, ka varat kādam palīdzēt.
Par tiem gariem - es saprotu, ka Tu vari neticēt un izvēlēties negribēt ticēt. Un man nekas nav pret to. Es cienu Tavu nostāju un man liekas forši, ka Tu to pasaki.
es nemaz negribu tādu domu sev laist klāt. lai gan bija brīdis - kad mans tēvs mira - un es sāku par to šaubīties. taču man liekas (nevis vienkāršāk) bet pareizāk tam neticēt. jo netiecēšana ir ļaunā noliegšana, un jau pašā noliegšanā ir pretošanās.
Kaut kas šajā uzstādījumā ir. Un ja tas pie Tevis darbojas - ļoti labi, turies pie tā. Tomēr pēc sevis zinu - arī citu lietu/ pieredzes/ situāciju noliegšana bieži nepadara tās par neesošām, vienkārši rada neveselīgu ilūziju, kas ātrāk vai vēlāk sabrūk. Un šo lietu/ pieredzes/ situāciju uzlūkošana patiesības gaismā būs nepatīkama arī vēlāk, tomēr nepieciešama, šad un tad dziedinoša.
nav nekāda absolūtā ļaunuma. viss. (izņemot rīšanu, tikko apēdu divas baltmaizītes ar garšaugu sviestu) | |