Zuzannas domas - Pazudusi [entries|archive|friends|userinfo]
Zuzanna

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Pazudusi [30. Okt 2009|00:45]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Es šodien izēdu kādus 2 litrus dažādu piena produktu. Gandrīz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet tomēr nē.
Es jūtos apmaldījusies un pazudusi. Gribas, lai kāds mani ar čupras vai matiem izviltu no šī brīža un situācijas. Bet tā jau nenotiek. Labākais, uz ko es varu cerēt, ir ka Dievs piespēlēs situācijas un iespējas, kas pamainīs ierasto dzīves gaitu. Uz to es ceru, jo man nekad vēl nav bijusi tāda bezpalīdzības, apmulsuma sajūta un gudrības trūkums. Kā arī tā sajūta, ka ja es šonakt nomirtu, nekas pasaulē nemainītos, un tikai 3 cilvēkiem būtu skumīgi. Nē, man jau nevajag iespaidīgu vai daudzus ietekmējošu nāvi. Man vajag jēgpilnu ikdienu un katru brīdi, kad elpoju.
Tā ja.
Linkir ko teikt?

Comments:
[User Picture]
From:[info]sw
Date:30. Oktobris 2009 - 21:17
(Link)
Man gan domāt, ka cilvēku, kam būtu skumīgi, būtu daudz vairāk. Dievs noteikti piespēlēs situācijas, tikai vēlmes reizēm mēdz piepildīties ar nelielu nobīdi laikā. Your query is submitted, lai iekrīt.
From:[info]zuzanna
Date:31. Oktobris 2009 - 10:12
(Link)
Paldies! Bet sajūta - ko es daru nepietiekami vai ko man darīt citādāk, lai viss notiktu uzreiz - nepamet. Bet viss uz labu.
[User Picture]
From:[info]sw
Date:31. Oktobris 2009 - 10:35
(Link)
Šis tagad izklausīsies pēc klīniska gadījuma, bet, kad man šķita, ka nekas uz labu nenotiek, es mēģināju regulāri pateikties kaut kādiem augstākiem spēkiem par visu, kas man ir dots, un justies labi konkrētajā mirklī, jo konkrētais mirklis arī ir tā mūsu "dzīve". Kaut kā palīdzēja.
From:[info]zuzanna
Date:31. Oktobris 2009 - 10:41
(Link)
Ai, doto brīdi es novērtēju un esmu pateicīga katru dienu. Un tā nav tik daudz mana apzināta darbība, bet katru dienu man kāds pajautā kaut ko tādu, no kā varu izsecināt, ka man ir nežēlīgi paveicies un es dzīvoju vienkārši ideālu dzīvi.
Manā gadījumā svarīgākais ir neapmierināties ar to, kas ir. Neieslīgt mierā un labsajūtā. Bet tiekties pēc tā, ko es gribu un varu. Kad man būs 60 gadi, tad drīkstēšu atslābt un baudīt sava darba augļus un vairs neskriet. Kūpināšu cigārus un dzeršu konjaku (kaut tomēr šis nav mērķis pats par sevi).
Tagad mēģinu netā atrast kādu Zentas Mauriņas eseju, lai bišku uzpravītos.
[User Picture]
From:[info]alniz
Date:31. Oktobris 2009 - 00:36
(Link)
es pavisam nopietni iesaku vieglu jogu. vienīgi vislabāk pie skolotāja/s. ir tāds liels miers, palīdz visu sabalancēt un kaut kā domāt tālāk/augstāk?..
From:[info]zuzanna
Date:31. Oktobris 2009 - 10:11
(Link)
Tas pilnīgi noteikti nav priekš manis, bet paldies par ieteikumu tik un tā.
[User Picture]
From:[info]alniz
Date:31. Oktobris 2009 - 12:40
(Link)
vai arī jebkuru citu hobiju vai sportiņu? Padžogot pa rīgas ielām... Lai domas atiet?? vai uz tām pirtīm??? tu tās aizgāji iemēģināt??

hackers counter system