|
Marts 9., 2005
11:54 Man ar vārdu "dāma" nekādas pozitīvās asociācijas nerodas. Māka izskatīties un uzvesties uz ārišķības robežas, diplomātija uz liekulības robežas. Atceros braucu trollī, un maza meitenīte šķobijās. "Dāmas tā nedara!" - teica jauns pusis un vēlīgi piebilda "Tu taču gribi būt dāma?" "Nē!"-atbildēja meitenīte un izaicinoši turpināja šķobīties. Kas tad ir īsta dāma?
|
Comments:
a kā tev ar vārdu "lēdija"?
lēdijas pavisam tizli, kaut kādas "smalkās", bet nezin, ko viņas mājās dara..
tb varbūt mājās sit vīru un tā:)
Man labāk patīk lēdijas - cēlas un stipras būtnes, kas, protams ir arī labi audzinātas.
Dāma - tas tāds apvazāts vārds. Tiešām vairāk ar klīrēšanos, kaprīzēm un intrigām asociējas.
Bet ko nu es - es arī esmu radījums, kas izvēlas šķobīties.
dāma manuprāt ir ok negatīvi ir - dāmīte
Nu man dāma ne ar ko negatīvu neasociējas, pati tā topu saukta ik pa brīdim šur un tur...
Man ir bildes, kur es esmu fotografēta kā kāršu dāma (sirsniņdāma). Tā kā ar dāmām viss ok :))
dāma ir sieviete, kas vienmēr būs piemēroti ģērbusies. pat kavējot, spēs rīkoties tā lai kungs justos pagodināts (ne jau par to, ka sieviete vispār ir ieradusies, bet gan tieši par to, ka ir bijis uz viņu jāpagaida). turklāt dāma droši drīkst šķobīt seju, ja vien no tā nezaudē ne druskas sava šarma (proti sieviete ar sašķobītu seju panāk to, ka vīrietis no viņas novēršas, bet dāma panāk to , ka vīrietis atplaukst smaidā + vēl nespēj neizteikt ka'du komplimentu) ;o)
/bet ko ta es ;o) es jau tikai tāds prasts tēviņš vien esmu es jau no tā visa neko... ;o) |
|
|
Sviesta Ciba |