Ārstam, man šķiet, tas ir ļoti normāls pretjautājums. Kad draugs man to prasīja, es diezgan ilgi klusēju, jo tajā brīdī tiešām negrib~jās būt nekādam dzīvnieciņam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tai brīdī (un arī šobrīd), man liekas, viņam kā ārstam tāds jautājums šķita pretdabisks (kā Tu jau rakstīji), bet galvenais - augstāka pašapziņa, lai nesniegtu atbildi.
Protams, ja draugs prasa, tad domas iet citus ceļus :))

(Reply to this) (Parent)