Zum -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 28., 2018


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
00:42
Viņš pajautāja kāds dzīvnieciņš es gribētu būt. Viņš gribot būt putns. Un es skatījos uz mākslīgo ūdenskritumu, skatījos, skatījos un izdomāju, ka vairs negribu būt krabis.

(5 raksta | ir doma)

Comments:


From:[info]japaniete
Date:28. Novembris 2018 - 00:38
(Link)
starp gribu būt un negribu būt ir liela atšķirība
[User Picture]
From:[info]zum
Date:28. Novembris 2018 - 21:42
(Link)
Es pateicu, kas es gribētu būt. Bet tas ir mūsu noslēpums.
[User Picture]
From:[info]bolero_10
Date:29. Novembris 2018 - 14:49
(Link)
Pirms apm. 20 gadiem jaunajā darbavietā psihologs uzdeva tādu pašu jautājumu. Nodomāju - cik stulbi identificēt sevi ar dzīvnieku, tomēr atbildēju - kaķis. Kāpēc? Viņš ir graciozs un neatkarīgs. Pēc sarunām pajautāju kolēģim, ko viņš atbildējis.Būdams kungs pāri 50 gadiem, pēc izglītības ārsts, viņš atbildējis:"Kāpēc gan? Es negribu būt dzīvnieks!" To es vienmēr atcerēšos, jo līdzīga doma bija arī man, bet nebija drosmes tā atbildēt.
[User Picture]
From:[info]zum
Date:30. Novembris 2018 - 07:00
(Link)
Ārstam, man šķiet, tas ir ļoti normāls pretjautājums. Kad draugs man to prasīja, es diezgan ilgi klusēju, jo tajā brīdī tiešām negrib~jās būt nekādam dzīvnieciņam.
[User Picture]
From:[info]bolero_10
Date:30. Novembris 2018 - 20:22
(Link)
Tai brīdī (un arī šobrīd), man liekas, viņam kā ārstam tāds jautājums šķita pretdabisks (kā Tu jau rakstīji), bet galvenais - augstāka pašapziņa, lai nesniegtu atbildi.
Protams, ja draugs prasa, tad domas iet citus ceļus :))

> Go to Top
Sviesta Ciba