|
Novembris 28., 2018
00:42 Viņš pajautāja kāds dzīvnieciņš es gribētu būt. Viņš gribot būt putns. Un es skatījos uz mākslīgo ūdenskritumu, skatījos, skatījos un izdomāju, ka vairs negribu būt krabis.
|
Comments:
starp gribu būt un negribu būt ir liela atšķirība
| From: | zum |
Date: | 28. Novembris 2018 - 21:42 |
---|
| | | (Link) |
|
Es pateicu, kas es gribētu būt. Bet tas ir mūsu noslēpums.
Pirms apm. 20 gadiem jaunajā darbavietā psihologs uzdeva tādu pašu jautājumu. Nodomāju - cik stulbi identificēt sevi ar dzīvnieku, tomēr atbildēju - kaķis. Kāpēc? Viņš ir graciozs un neatkarīgs. Pēc sarunām pajautāju kolēģim, ko viņš atbildējis.Būdams kungs pāri 50 gadiem, pēc izglītības ārsts, viņš atbildējis:"Kāpēc gan? Es negribu būt dzīvnieks!" To es vienmēr atcerēšos, jo līdzīga doma bija arī man, bet nebija drosmes tā atbildēt.
| From: | zum |
Date: | 30. Novembris 2018 - 07:00 |
---|
| | | (Link) |
|
Ārstam, man šķiet, tas ir ļoti normāls pretjautājums. Kad draugs man to prasīja, es diezgan ilgi klusēju, jo tajā brīdī tiešām negrib~jās būt nekādam dzīvnieciņam.
Tai brīdī (un arī šobrīd), man liekas, viņam kā ārstam tāds jautājums šķita pretdabisks (kā Tu jau rakstīji), bet galvenais - augstāka pašapziņa, lai nesniegtu atbildi. Protams, ja draugs prasa, tad domas iet citus ceļus :)) |
|
|
Sviesta Ciba |