Ui, ar Karačencevu vispār īpašas atmiņas ... Reiz pavadīju kādu drušku Ļeningradā uz vilcienu un braucot... Jamai tā negribējās šķirties no manas sabiedrības, ka viņa apraudājās man uz pleca... tas mani tā saviļņoja, ka braucot ar metro uz kopuškām, pretējā joslā, braucot ar trepēm virzienā uz augšu, ieraudzīju kādu pazīstamu seju... Nu , protams - sveicināju , un manas trepes brauca uz leju ... un tikai kādu brīdi vēlāk aizdomājos, kas gan tas varēja būt? tāds plats smads ar šķirbu zobos ... A ,Velns! - Karačencevs, protams, ka es viņu pazinu, kurš gan viņu nepazīst ... Visas kopuškas rēca l;idz rītausmai ... ;o)

(Reply to this) (Thread)

Tā šķirba mani īpaši pievilka. Manai mammai arī bija šķirba zobos. Un man arī. Mazai dūdai arī ir. Nu, tagad gan viens zobs izlūzis. Redzēs kādi būs īstie priekšzobiņi, kad izaugs.

(Reply to this) (Parent)