Reizēm ir arī stipri vien vienkāršāk.
Kad tas vienmēr blakus būt gribošais ar to savu padevīgā suņa skatienu tā pieriebjas, ka vienkārši jātriec ratā. &, jā, arī tas reizēm sanāk sāpīgi.

(Reply to this) (Thread)

Jā, ar kokerspaniela skatienu un uzvešanos tālu netikt.

(Reply to this) (Parent)

Bet reizēm savukārt ir tā ka tu gribi ar kopābūt gribošo cilvēku ko sarunāt lai būtu labi arī man, bet viņš lai demonstrēu savu netkarību iespītējas vienreiz, otreiz, trešoreiz.. un šī pārspīlētā neatkarības izrādīšana arī piegriežas un arī tad gribās triekt ratā sakot "nu dzīvo tad viens kā eremīts savā alā un būsi neatkarīgs".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es dziļo domu īsti nesapratu. Kopābūt gribošais pēkšņi kļūst neatkarīgs? Tas jau labi :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kopābūt gribošais savu ego paceļ līdz līmenim, kurš būtu nosaucams par nerēķināšanos ar tā cilvēka ērtībām un vajadzībām ar kuru vēlas būt kopā.
Pilnīga nerēķināšanās ar otra vēlmēm var traucēt ne mazāk kā visu vēlmju nolasīšanai no acīm ar noslienājšās suņa skatienu.

(Reply to this) (Parent)