Grozgalvīša piezīmjlāde - Tatāru tuksnesis [entries|archive|friends|userinfo]
Karlsons, kas dzīvo

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Tatāru tuksnesis [26. Okt 2005|22:09]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Garastāvoklis: |tas tik tā, tādā klusumā]

jau veselu mūžību dzīvoju kaut kādā starpdimensijā. Permanenta un savāda kaut kā nozīmīga gaidīšana kā tāds miglas plīvurs tīmekļojas un virpinās apziņas nostūros. Savā ziņā tā sajūta rada pievienoto vērtību katram foršam brīdim (to, izrādās, ir gūzmām: mūzika, domas, tikšanās, glāsts, acu skatiens, ātrums, klusums, miegs, sniegs, lietus, nokrāsu nokrāsas, eh, visu tāpat nenosaukt), bet ar tādu pašu spēku tā sasūrina ik katru iekritienu, tumšo domu un lūzera izjūtu.
Nekas neesot tik pastāvīgs kā dzīvošana pagaidām. Mja.
Linkir doma

Comments:
From:[info]koijots
Date:27. Oktobris 2005 - 01:10
(Link)
"Tatāru tuksnesis".. ļoti labi uzrakstīts darbs, bet es biju atvieglotskad to izlasīju, jo to bīstamību, ko tas virsnieks nepamanīja, es vienmēr esmu apzinājies.

Par brīdi.. kad mirklī apzinās mūžību, tad laikam vairs nav nozīmes.
[User Picture]
From:[info]zobgale
Date:27. Oktobris 2005 - 09:07
(Link)
bet pēc šiem pāris vieduma mirkļiem, nāk daudzie citi, kad skaudri apzinies, ka laiks rit nežēlīgi ātri, un tu sāc rosīties un ņemties. Katra smadzeņu šūna, katra auguma pora protestē pret "rimtu novecošanu mazbērnu pulkā". Pēkšņi sāc saprast sirmos kungus, kas apprec jaunas meitenes, nesmīni par hercogienēm Albām. Reizēm pat sāc lūkoties pēc kāda pavadoņa mutuļojošajā nakts dzīvē, kas droši vien tak vārās kaut kur tur ārā, ārpus tavām mietpilsoniskajām četrām sienām... un savukārt tie, kas tur tusē un sadeg, ilgojas pēc miera un mājīguma dažreiz :)
From:[info]koijots
Date:27. Oktobris 2005 - 13:05
(Link)
ātri jau ātri, bet nekas slikts jau nenotiks, kad tas laiks izbeigsies,
citas dzīvības, citas acis un bauda, visums turpina dzīvot, un ar nāvi nekas īsti nav zaudēts, jo tie paši atomi un enerģija turpina pastāvēt.
[User Picture]
From:[info]zobgale
Date:27. Oktobris 2005 - 13:37
(Link)
no kaulainās man diez ko bail nav, un vēl jau gluži mazbērnu gaidīšanas laiks arī nav pienācis :)
tomēr interesanti, kas būs pēc tam un vai vispār kas būs.
From:[info]koijots
Date:27. Oktobris 2005 - 13:47
(Link)
nezzz.. :)
bet kāpēc lai vispāri apziņa turpinātu eksistēt pēc nāves?
man tas vienmēr ir licies kā indivīdu "wishful thinking"

smadzenes ir bioķīmisks un elektrisks orgāns, kura darbības rezultātā kā projekcija rodas apziņa, t.i., imho apziņa ir process, kas operē ar ienākošo informāciju un analizē to saistībā ar jau esošajiem datiem smadzenēs.

kāpēc lai process turpinātu pastāvēt, ja tā pamats vairs nepastāv, t.i., neironu saites un interakcija?

ja es mētāju bumbiņu no vienas rokas otrā un pēkšņi atrauju rokas, mētāšanas procesa vairs nav

nez, man tas liekas loģiski
kā Tev?
[User Picture]
From:[info]zobgale
Date:27. Oktobris 2005 - 15:47
(Link)
droši vien, ka moris savu padarījis un var iet. Tak tomēr ziņkārojas zināt, kas ar sadarīto, sadomāto... skaidrs, tur visādi tauriņefekti, domino kauliņi, ķēdes reakcijas...
Forši būtu nojaust, kas tad īsti bija likts darīt, un pašās beigās, vai maz uz to pusi tika darīts.
Gan jau ka lielajam eksperimentātoram, viņu nodomu realizētāju netrūkst, nepadara viens, izdara cits, kaut kā tā, un laika ar šim gana :)