|
27. Okt 2005|09:07 |
|
bet pēc šiem pāris vieduma mirkļiem, nāk daudzie citi, kad skaudri apzinies, ka laiks rit nežēlīgi ātri, un tu sāc rosīties un ņemties. Katra smadzeņu šūna, katra auguma pora protestē pret "rimtu novecošanu mazbērnu pulkā". Pēkšņi sāc saprast sirmos kungus, kas apprec jaunas meitenes, nesmīni par hercogienēm Albām. Reizēm pat sāc lūkoties pēc kāda pavadoņa mutuļojošajā nakts dzīvē, kas droši vien tak vārās kaut kur tur ārā, ārpus tavām mietpilsoniskajām četrām sienām... un savukārt tie, kas tur tusē un sadeg, ilgojas pēc miera un mājīguma dažreiz :) |
|