Tatāru tuksnesis |
[26. Okt 2005|22:09] |
|
|
|
Comments: |
ātri jau ātri, bet nekas slikts jau nenotiks, kad tas laiks izbeigsies, citas dzīvības, citas acis un bauda, visums turpina dzīvot, un ar nāvi nekas īsti nav zaudēts, jo tie paši atomi un enerģija turpina pastāvēt.
no kaulainās man diez ko bail nav, un vēl jau gluži mazbērnu gaidīšanas laiks arī nav pienācis :) tomēr interesanti, kas būs pēc tam un vai vispār kas būs.
nezzz.. :) bet kāpēc lai vispāri apziņa turpinātu eksistēt pēc nāves? man tas vienmēr ir licies kā indivīdu "wishful thinking"
smadzenes ir bioķīmisks un elektrisks orgāns, kura darbības rezultātā kā projekcija rodas apziņa, t.i., imho apziņa ir process, kas operē ar ienākošo informāciju un analizē to saistībā ar jau esošajiem datiem smadzenēs.
kāpēc lai process turpinātu pastāvēt, ja tā pamats vairs nepastāv, t.i., neironu saites un interakcija?
ja es mētāju bumbiņu no vienas rokas otrā un pēkšņi atrauju rokas, mētāšanas procesa vairs nav
nez, man tas liekas loģiski kā Tev?
droši vien, ka moris savu padarījis un var iet. Tak tomēr ziņkārojas zināt, kas ar sadarīto, sadomāto... skaidrs, tur visādi tauriņefekti, domino kauliņi, ķēdes reakcijas... Forši būtu nojaust, kas tad īsti bija likts darīt, un pašās beigās, vai maz uz to pusi tika darīts. Gan jau ka lielajam eksperimentātoram, viņu nodomu realizētāju netrūkst, nepadara viens, izdara cits, kaut kā tā, un laika ar šim gana :) | |