neej vis, veel daudz darba.

Labprātīga aiziešana no dzīves ir stulbākais, ko var izdarīt. Tas varbūt var kādreiz atrisināt kaut ko kādam citam, bet pilnīgi noteikti tas neatrisinātu neko Tev pašai. Bet šādas vēlmes esamība (pat tikai pieļāvuma formā) savukārt norāda par patmīlības un egoisma trūkumu.

Bet pasaule (ar domu - mūsu civilizācija) tiešām iet uz bojāeju, taču mūsu uzdevums nav tam ļauties, bet gan pret to cīnīties.

zinu saulīt, zinu...bet dažreiz nolaižas ķepas... tagad jau viss ir labi un var rakt tālāk.cīnīties akal. irsēns švakar būs mājās un tad tik sāksies cīņa.neuztraucies,egoisma man pietiek....es taču sevi pārāk mīlu lai pati kauko tādu darītu...tie ir tikai vārdi,kas izteikti sāpju?depresijas? brīdī.es tak negribu pamest jūs visus neko neizdarot mūsu labā.īpaši tagad...