ienīstu pasauli un cilvēkus ap sevi...ciest nevaru šo pretīgo izdzimteņu kroplās domas un darbības.tāda sajūta ka pasaule iet uz beigām.tikai kādām beigām?savām?cilvēces?cilvēciskuma?jūtu? bļadj...............bļadj....bļadj............ja kāds man palīdzētu aiziet no šīs dzīves..pašai vienkārši nepietiek drosmes to izdarīt.
zinu saulīt, zinu...bet dažreiz nolaižas ķepas... tagad jau viss ir labi un var rakt tālāk.cīnīties akal. irsēns švakar būs mājās un tad tik sāksies cīņa.neuztraucies,egoisma man pietiek....es taču sevi pārāk mīlu lai pati kauko tādu darītu...tie ir tikai vārdi,kas izteikti sāpju?depresijas? brīdī.es tak negribu pamest jūs visus neko neizdarot mūsu labā.īpaši tagad...