│₪│₪│₪│₪│

Es taču tā vācu Feitu, ka izīrēju taxi. 50 eiro pohui, vizinamies, un gaidi pie mazā kluba Lāčplēšielā. Es gāzu tajā klubā mēbeles, jo paiet īsti nevar. Feita to visu pieļāva.
tas bija Chomsky, atcerējos

Feita nav smuka sevī. Es tevi piekaušu. Tu teiksi paldies

Tie bija kādi 3 mēneši ar Feitu. Un viņa zina, ka tiešām saslimu. Visu jau esmu rakstījis.

Joprojām, 2026. Bet pilnīga ignorance. Es nebiju redzējis cilvēku, kurš vēlētu man nāvi. Feita gribēja, lai es ciešu, un vēlams suicide

Es ticu ka phz ir reāli slims. Kā Feita stāstīja, ka viņai ir jāmazgā grīdas phz dzīvoklī. Tas jau ir slimi. Skūpstoties (man vēl bija zobi), Feita teica, tu skūpsties nenormāli labi, phz man piecūko muti, lejot siekalas

Jā, un Feita krāpās ar phz. Phz toč ir pofig. Cik zinu, vnk maniaks, brutāls džeks.
Es gaidīju ļoti ilgi uz Stabu ielas, kamēr viņa Ādmiņielā kārtoja atvadīšanos uz nakti ar phz. Stunda, divas. Es biju Massive Attack klips, stāvot ar maisiņu ietves vidū. Un tad bija full vakars. Piedalījās arī Egija (šeit vectīģeris). Mēs runājām, dzērām Ballantines (jo es maksāju visus rēķinus ar beibēm. paldies Dievam, Gunta izmācīja cik iznīcini sevi, ļaujot beibei maksāt par tevi)

Noslēgums bija, ka Egija aizminās ar velo (kā viņa stāsta, salaužot plecu), mēs palikām ar Feitu, bet.. Es vairs nespēju paiet. Kopš slimības es nedrīkstu daudz dzert, man norubījas ķermenis. Feita gāja man līdzi, es vnk rāpoju, kādus 200m līdz taxi. Taxi nelaida Andrejsalas teritorijā.

Bet vienmēr bruņinieks. Sākumā aizvedu Feitu mājās, un tad jau līdz savām.

Feita mani iemācīja ļoti mūziku. Viņa parādīja daudz labas skaņas. Es joprojām raudu pie Zāle - Bišu spiets.
Ir tieši kā Rainim "kā jaunu bišu spietu, dzen mani tālumā, es visur izmeklēju, kur manas puķes zeļ, es lūgšu rīta vēju lai mani projām ceļ, un visas miņas irst". Es, zivs, neatradu nevienu, ne Lauru, ne kādu citu "Man jābēg mūžībā, Un visas miņas irst. Es lūgušu rīta vēju lai mani projām ceļ".

Esmu cibā pats galvenais, kurš negrib šo skaisto sajūtu vairs turpināt. Nekāda suicide. Es sāpēšu līdz paredzētajam galam

Tāpat arī Kristīne. Ne cibas govs, putnupr. Cita Kristīne. Ļoti skaista meitene. Man nav pat viena foto no viņas.
Citādu, kā ļoti skaistu meiteņu man nav. Gunta nav skaista. Bet milzīga sirds. Seksuāla jā, ļoti.

Tāpat es dievinu Feitu. Man ir folderis ar Feitas bildēm. Nav nude, bet viņa skaistā. Pārsvarā seja

Mīlēšanas laikā ar Lauru, mēs tupējām gultā, un es viņai teicu "ak Dievs, tu zini ka es dievinu Ievu Kaulu, bet tavs augums ir tāds, ka pārspēj pat Ievu Kaulu". Laura novērtēja. Un es nemeloju, jo mums nav bijis sex ar Ievu Kaulu. Es turu Lauru kā Ievas Kaulas kopiju. Ieva būtu vēl krutāk. Es biju pilnīgi saslimis ar Ievu Kaulu, neatlaiž joprojām.

/Ingus Pētersons - Mana sirds ir brīva/

Man pat ir kailfoto no Lauras. Viņas augums ir dievīgs.

Laura atsūtīja no NL visu savu figūru, sabildējusies telefonā. Apmēram "nu paēd kaut nedaudz". Es neēdu, Ne food, ne Lauras augumu. Es noskatījos tikai vienu reizi Lauras sūtītās bildes. Es neesmu mazohists, skatīties Lauras augumu bildēs. Sāp tik nenormāli. Es to redzēju dzīvē, un bildes ir tik lielas ciešanas.

Pie Pētera, viņa lauku mājās, Siguldā, atbraucām ar Lauru. Jo Jāzeps jau nedēļu ir drauga mājās. Gājām kilometrus, bridām caur zālēm, smilšu ceļus, līdz beidzot sasniedzām. Pētera mamma nebija sajūsmā "jūs esat tik vēlu." apmēram, mēs gribam savu dzīvi "savāc nahui savu Jāzepu".
Un tad mēs gājām atpakaļ uz Siguldu.
Jāzeps bija priecīgs. Viņš ir starp cilvēkiem, kas viņu mīl.