zivs -

Caurām naktīm nekas vairāk par pierastajām degradētajām teritorijām, pamestajām ēkām, vai ārzemēm, kurās parasti esmu bezpalīdzīgā situācijā, jo ne nojausmas kur atrodos, ne arī naudas mājupceļam. Šonakt Rīgā, tirgus tunelī kāri grauzu to lielo konusa saldējumu, kam bieza kraušķīga vafele un šokolādes cepure ar riekstiem, līdz izrādījos nokļuvis Krievijas patriarhijas ietekmē esošajā, pareizticīgo baznīcā. Tā atradās turpat tirgū, kā atvērtā tipa dievgalds, kur cilvēki nāk paēst, palūgt, saņemt dziedināšanu. Tā uzskatāmi bija vieta, kur nāk daudz patversmes cilvēku. Soli bija izkārtoti zem klajas debess, divās garās rindās, un bija sāniski jāvirzās gar solos sēdošajiem, līdz kādai brīvai vietai. Savu klātbūtni šeit saskatīju kā vienkāršību, stāvot pāri kultūru nesaderībai, un ieturot vakarēdienu starp šiem cilvēkiem, no kuriem daudziem, tirgus ir arī mājas. Vakarēdiens gan nebija hostija, bet mielasts no krišnu virtuves. Atpakaļceļš veda caur uteni, kur nepārdevis kādu vecu krāmu, piemetu to kādā no, uz vaskadrānām sarindotajām kaudzītēm.

Citā īsfilmā mūsu aizsardzības ministrs bija džeks no Royksopp. It kā no Royksopp (tas ar garajiem matiem), bet zināms, ka tomēr lokālais latvietis. Nodomāju, ka gājiens labi izsvērts - laikmetīgi, turklāt norvēģi asociējas ar kareivīgajiem vikingiem.

* * *

Citās ziņās, paparde, jādomā, man ir piedevusi. Ik dienas smidzinot (paldies rasbainieks par šo ieteikumu), tā ir ne tikai nostabilizējusies, bet šodien pamanīju j a u n u , z a ļ u stīgu.